šobrīd b'ūtu jāraksta runa, kas man, starpcitu, izdodas visai veiksmīgi, bet tagad paņēmu pātraukumu. nav par vēl pusnakts, kad man jau ir gandrīz puse,t as ir diezgan apsveicami.
daļa no mana besīša arī norimās, bet vispār šodien atkal atkārtošos un tiekšu, ka man ir tās lietas, kuras es zinu, bet ļoti veiksmīgi pati sev iestāstu sev, ka nezinu un tad dzīvoju laimīgi, līdz ka'ds man to iebāž sejā, bet nu tas nekas. jāpriecājas par citiem un visi zin, ka es parasti pagaida, kad problēmas pašas no sevis atrisināsies, bet es pat izdomāju risinājumu (haha, tā arī mēdz notikt, kad neviens īsti neko nepalīdz un tā).
un vēl šodien bija latviešu valodas olimpiāde - nu nekādas BAIGĀS muļķības nesarakstīju, tikai domrakstā, bet nu reizēm jau viņām tieši tās muļķības domrakstos patīk, teiktu, ka ceru uz labāko, bet neceru - negribās kaut kā. un vēl ķīmijā laboratorijas darbs - tas gan bija nāvīgi labs, jā. sarkasms, protams.