vakar (haha, šorīt) bijām melnajā 5dienā, kurā spēlēja 4 dažādas grupas, pirmajā no tām meitene smuki dziedāja un grupa smuki spēlēja, bet kopā smuki neskanēja. žēl. gan jau kādreiz. otrā grupa bija baigi forša, par spīti tam, ka solistam brīžiem aizgāja šķībi, bet nu man patika, arī pakliegt viņš mācēja, žēl, ka viņam bija pilnīgi neaktīva publika. īstenībā es ticu, ka tā dēļ viņi dažiem nepatika. publika ļoti daudz ko maina. viņiem bija foršs basists un solistam bija tīri laba atdeve, bet kā jau teicu - publika :/ . tad bija velvet supernova. patika. ļoti patika. biju gan laikam tomeŗ kko nedaudz, nedaudz savādāku gaidījusi, bet viņi visi baigi atšķirīgi un baigi forši, piemēram, 1 ģitārists ielīdis klusiņām stūrītī un kko tīri forši spēlē, otrs jūtās kā roka dievs, un es jau nu notiekti saku, ka spēlēja laib, bet roka dievs nebija. diemžēl - nevar roka dieva pozā spēlēt lēnos. nu nebūs nu. bet tā man patika skaņa, izskats un atdeve. bet tas jau arī ir ar publikas palīdzību - lielākā daļa tur notiekti bija viņus klausīties, jo visi (da labi, visi nē, jo latvieši tomēr, bet nu pirmās rindas jā un tur bija tā diezgan blīvi ar cilvēkiem, kokveidīgie arī izskatījās laimīgi) lēkā, dejo, dara, ko liek - dzied, kliedz. es domāju, ka iešu uz viņiem vēl. lieta, kas mani ļoti apbēdināja bija tas, ka uz cacophonics bija palicies traki maz cilvēku, kā viens no grupas puišiem smējās -viņi te atnāca paspēlēt, lai ārā iešana jautrāka. bet arī viņi, lai arī īsi, bija super, lika smaidīt un priecāties (we are born to make you happy...). nē, bet bija forši. tiešām forši :)

vēl es pirmo reizi mūžā dabūju šērliju templu (man bija kauns prasīt, bet es gribēju jau ilgi un nekur neibju redzējusi), forši izpļāpājos ar līgu uz centru ejot un sapratu, ka laikam beigšu ēst frī kartupelīšus 3os mājās ejot, redzēju visus nakts transportus un nevienā neiekāpu, kā arī pus4os no rīta 7dienā pārbaudīju pastkastīti (bez panākumiem) un nepamodināju mammu 20 min dzīvojoties pa pusdzīvokli. jē.