tikko izlasīju savas lauriņas rakstu par to, ko mēs darītu, ja mums patiektu, ka mums vairs nav laika, ka mēs mirsim pēc mēneša vai gada, nu būtībā tā, ka mums iedotu derīguma termiņu un ņem - izlieto ! un stulbākais ir tas, ka es to visu ļoti, ļoti labi zinu, bet neizmantoju.
un es sapratu to, ka ja es mazāk laika pavadītu nožēlojot lietas, ko neesmu izdarījusi, man paliktu daudz, daudz vairāk laika lietu darīšanai.
un tāpēc es izdomāju, ka atkal mācīšos darīt lietas. ne no rītdienas, bet gna no šī brīža. labi - šobrīd man nav gluži ko tādu darīt, bet nu tad, kad parādīsies.. jā. tā jau tomēr ir domāšana, kas jāmaina.