kārtējo reizi aizvilka mani uz koncertu. šoreiz kaut ko nedaudz citu - notikās anglikāņu baznīcā (nekad nebiju iekšā bijusi, awesome tur ir !) un spēlēja tā-kāgrupa Date Palms.
viņiem pat bija ieslidītāji ! precīzāk - podziņas nospiedējs, kas palaida diezgan garu, transā ievedošu elektrisko (? vairs neatceros šīs visas nianses, diemžēl) skaņdarbu, ar kuru bija tā - tev preasās aizvērt acis, tu to izdari un acu priekšā viss sāk vizualizēties. māsa teica, ka vināi viens moments likās kā galīgs zobārsts, bet nu man šķiet, ka tas tik tā cilvēkiem ar sliktu zobārsta pieredzi.. man tas viss parādījās kā sen, sen aizmirsti murgi (nezinu, vai kāds atcerās, bet man bŗnībā sapņi neeksistēja, tikai murgi). un tam reāli pat nebija dižas saistības ar to, kas skanēja.
pati sate palms grupiņa sastāvēja no awesome amerikāņu puiša, kas regulēja visas lietiņas un meitenes, kas spēlēja flautu, vijoli un basģitāru. meitewne bija latviskas izcelsme,s starpcitu (bet valodas zināšanas aprobežojās ar labvakar un paldies - bet tas arī ir ok :) ) ē un mana ideja apr to mūziku ir tāda, ka bija baigi smuki. klaus'tieis. es pat varētu kaut ko tādu klausīties mājās, bet skat'tiies tur īsti nebija ko.
bet man tomēr lielumleilais prieks, ka es kaut kur biju, kaut ko redzēju, nezimetu vēl kārtējo vakaru.
un vispār - mājās pavadot māsu, šokēti ieraudzījām čeholu spēlējam un pārņēma dal'tias emocijas (nu tā - mūsu starpā sadalītas, haha) - mani neizmērojams prieks, māsu neliels sašutums.
mājās ejot gan uzzināju, ka tas īstenībā neibja čehols un vēl sapratu, ka man laikam jāiemācās izvairīties no runā-domā principa un jāievieš beidzot varenlabais domā-runā princips.
un vēl mēs šodien ar meitenēm cepām cepumus un vispār preicājāmies lielāko daļu dienas, tā kā nedēļa ir veiksmīgi noslēgusies :)
viņiem pat bija ieslidītāji ! precīzāk - podziņas nospiedējs, kas palaida diezgan garu, transā ievedošu elektrisko (? vairs neatceros šīs visas nianses, diemžēl) skaņdarbu, ar kuru bija tā - tev preasās aizvērt acis, tu to izdari un acu priekšā viss sāk vizualizēties. māsa teica, ka vināi viens moments likās kā galīgs zobārsts, bet nu man šķiet, ka tas tik tā cilvēkiem ar sliktu zobārsta pieredzi.. man tas viss parādījās kā sen, sen aizmirsti murgi (nezinu, vai kāds atcerās, bet man bŗnībā sapņi neeksistēja, tikai murgi). un tam reāli pat nebija dižas saistības ar to, kas skanēja.
pati sate palms grupiņa sastāvēja no awesome amerikāņu puiša, kas regulēja visas lietiņas un meitenes, kas spēlēja flautu, vijoli un basģitāru. meitewne bija latviskas izcelsme,s starpcitu (bet valodas zināšanas aprobežojās ar labvakar un paldies - bet tas arī ir ok :) ) ē un mana ideja apr to mūziku ir tāda, ka bija baigi smuki. klaus'tieis. es pat varētu kaut ko tādu klausīties mājās, bet skat'tiies tur īsti nebija ko.
bet man tomēr lielumleilais prieks, ka es kaut kur biju, kaut ko redzēju, nezimetu vēl kārtējo vakaru.
un vispār - mājās pavadot māsu, šokēti ieraudzījām čeholu spēlējam un pārņēma dal'tias emocijas (nu tā - mūsu starpā sadalītas, haha) - mani neizmērojams prieks, māsu neliels sašutums.
mājās ejot gan uzzināju, ka tas īstenībā neibja čehols un vēl sapratu, ka man laikam jāiemācās izvairīties no runā-domā principa un jāievieš beidzot varenlabais domā-runā princips.
un vēl mēs šodien ar meitenēm cepām cepumus un vispār preicājāmies lielāko daļu dienas, tā kā nedēļa ir veiksmīgi noslēgusies :)
Garastāvoklis:: 
extremely happy
extremely happyMūzika: The Raconteurs - Hands
ir doma
confused
ē ko?