kārtējā reize, kad man būtu čakli un cītīgi jāmācās, ebt es te tikai filosofēju par dzīves jēgu, to, kur esmu, kur es gribētu būt un kāpeč tur neesmu.
un vēl es atkal atcerējos kaut kādas lietas, k ne visai gribu atcerēties.
ne jau nu tu būtu vienīgais cilvēks ar sāpi iekšā, starpcitu !
īstenībā, man sāk jukt cilvēki ar kuriem un par ko es emsu runājusi. that aint good. ja man nejuktu, tad nebūtu dažiem dīvaini jautājumi no kuriem izriet mani vēl dīvainākie jautājumi.
šī vispār tāda visai interesanta diena - no rīta, pieceļoties no gultas, pakritu atpakaļ un sareibu no noguruma. ehh. jāguļ vairāk, jāēd mazāk un jāsāk laikam tomēr mācīties. skolā vēl runāju ar cilvēkiem, ar kuriem ne vienmēr runāju un darīju lietas, ko es ne vienmēr daru.
arvien biežāk domāju par skolas maiņu. rodas jautājums 'kas, tev nav iekšu?' ? es jau nu domāju, ka ir, man vienkārši negribas, nopietni.
un es nezinu kāpēc.