atcerējos kārtējo reizi to, cik ļoti slikti vienmēr esmu spējusi noformulēt savas lielākās bailes, bet nu topa augš daļā vienmēr ir bijis viss, kas saistīts ar zobiem - izkrišana, nolūšana, what ever. un protams, šodien, pēdejās stundas pēdējās 20 minūtēs es nolauzu zobu. aizraujoši.
im still terrified and not feeling like myself un mamma man vēl uzkliedza, ka es par daudz baidos.
tagad man 9 dienas ir jāstaigā ar kkādu sūdīgu plomi, kura var izkrist, tad jāskatās, vai nav nomiris nervs un tad es laikam dabūšu atpakaļ normālu zobu.
man teica, ka labi, ka es esmu dzīva un viss pārējais, bet ziniet, es nedaudz labāk būtu beigta.

man vienkārši vajag kādu, ap kko man būtu iemesls savākties nevis būt tādai, kāda brīžiem esmu.