es zinu, ka tu gribi man pajautāt, vai man sāp. un es varu atbildēt - jā, sāp gan.
un ja tev vispār rodas tāds jautājums, tad tu laikam nezini, kā tas ir. un ja godīgi - man žēl par to.
es nesaprotu, kā cilvēks var būt TIK uzspīlēts, TIK samākslots, TIK viss pārējais, ko tu saskati manī, bet neredzi sevī, jo - tici vai netici  - es pazīstu daudz cilvēku un neviens no viņiem nav kā tu. un zini ko? es to nedomāju pozitīvā veidā.

Well you know what it's like
i don't got to tell you
who puts up a fight
walking out of hell now
when you fought piranhas
and you fought the cold
there's nobody with you
and you're all alone

man nepatīk rakstīt 2 pretēja rakstura ierakstus pēc kārtas, bet nu šodien es tiešām atļaušos.
tētim šodien paliktu 45 gadi. tas ir tik maz un tajā pašā laikā tik daudz.
un mamma man jautāja - par ko tu raudi, ne jau šodien viņš nomira ne ko, bet es raudu par to, ka es zinu - pirms 10 gadiem šajā dienā viņš svinēja savu dzimšanas dienu, visi priecājās, viņš priecājās, bet tā bija viņa pēdējā dzimšanas diena. un neviens to nezināja. un šodien tikai daži cilvēki zin, ka viņam ir dzimšanas diena, bet viņa vairs nav.