1 diena skolā un jau vairāk galīgi negribās. mājsdarbi, testi, kaut kādi teksti no galvas, prezentācijas, nu priekš kam man tas viss?!
atceros, ka kādreiz vnm kāds teica, ka vidusskola jau pilnīga haļava, nu kāpēc visiem tik ļoti patīk melot?!
pag gad man šķiet, ka nebija šitik traki.
es gribu 5dienu. un es arī negribu 5dienu. ehh, stulbi un dīvaini.
un vispār viss būtu labi, ja es varētu izdomāt krusttēva ideju, jo es nevaru, jo man dēļ literatūras dzejoļa šķiet, ka visas manas idejas ir pilnīgi nekam nedeŗigas. jē.

jā, nu es zinu, ka es bieži lietas uztveru pārāk saspīlēti, bet nu es īsti tomēr sev neko nevaru padarīt - man nepatīk, ka mani apceļ, vai smejas par to, ko es saku pilnā nopietnibā.
jūs drīsktat paziņot, ka esmu pārāk nopietna, ticu, ka tā arī ir, bet man drīz vispār zudīs vēlme kaut nedaudz komunicēt ar cilvēkiem.