Tātad es iešām esmu nometnē, jau kārtējo reizi saku, ka pēdējo, bet zinu ka atkal te mistiski nokļūšu nākamgad un vispār iet... Vāāks !! Iet jautri.
Tātad iepazināmies ar vietējiem un... Netiekam no viņiem vaļā. Katru vakaru met ar akmentiņiem da nē - akmeņiem !! pa logiem, rāpjās ar kāpnēm iekšā un mums ja gan ar, gan bez vieņiem visiem nedaudz ziepes sanāca, bet nu tas jau viss pārdzīvots, bet ir tomēr nedaudz idēoši, ka pēkšņi viņi šitā kkādus 8us cilvēus pāriedē un tu vnk dzirdi spiedzenus pa visu gaiteni. Ai garš stāsts, gan jau ka visiem izstāstīšu, jo vispār sēžu no austriņas iPada un lai cik awesme ērts un parocīgs viņš būtu - rakstīšana no viņa ir vājprātā smieklīga.
Bet īsumā - par spīti vietai, šī ir labākā nometne evaaaah !!