atkal tā stulbā, riebīgā sajūta, kad gribas vienkārši visas pasaules dusmas kaut kur izlikt, izkliegt uz kādu, vai kaut ko.
un pat īsti nav no kurienes dusmām rasties. bija jauka diena, staigāju ar alisi, darbā neviens uz mani nekliedza, lai gan visu laiku kaut ko sajaucu un nebija tā kā vajag, atradu citu smuku somu par normālāku cenu kā tā, kuru gribu, bet nē - sēž dusma iekšā. ehh.
bet nav taču nekādu problēmu, viss ir kā vajag, viss nokārtojas. vienmēr.