klausios ievas pielipināto 'the temper trap - love lost' un acu priekšā vnk garo paŗbraucienu ainava - nakts, laternas šoseju malās, mašīnu gaismas, pilsētas, lietus uz loga, vāāh, gribās to visu. skumīgas acis tur piederās, bet to šoreiz nevajag.

man jau vispār patīk kaut ko darboties, tikai labāk patiktu, ja man grafikā būtu rīti nevis vakari, bet vismaz uzzināju, ka jāņos nav jāstrādā, tas ļoti priecē.
protams, ka vienīgā lieta, ko negribēju darīt (plauktu mazgāšana, protams) man bija jādara. nu nekas - vēl tikai ītdiena tāda un tad es varēšu dzīvoties ar krāmēšanu.
bettā viss laib, iespējams sataisīju bosam nepatikšanas 250ls apjomā, bet tas nekas, ienīdīs - palūgšu citu. big deal.
un vispār no māsas mājās braucot aizmirsu nopīkstināt etalonu, bet kontrolieris bija ar pohuj un saprotoāo attieksmi vienlaicīgi - aij, bet tev jau tāpat mēnešbiļete. bāc, bet es tiešām atceros maka izņemšanu no somas, stiepšanu tās 'pīkpīk lietas' virzienā un tālāko es nekad neatceros.