šodien atklājās, ka daži tomēr spēj piecelties kājās un uzkliegt EU! , kad kāds paiet garām.
thats very nice, thank you :)

tas, vai es tagad kaut ko, kādu vai ko vēlos ir labs jautājums.
atkal kaut kā galīgi neizlēmīgi jūtos.
ir tāda dīvaina sajūta iekšā, liekās, ka cilvēki aizmirst, bet tu zini, ka neaizmirst.
tā gan jau laikam, ka jābūt, es vienkārši esmu pieradusi pie savādāk.
savādākas attieksmes un visa.
gribētos kaut kā nedaudz tādu mazu lielo pārsteigumu, kā pag gad uz vasaras beigām sanāca..
ehh. nebūs. nav tā, kā pagājušo gad, nav vairāk pagājušais gads.
un jātiek kaut kādā maģiskā veidā tālāk ir man, lai gan it kā esmu, bet neesmu, ja gaidu tādu attieksmi.
jādabū vienkārši sava persongā dzīve beidzot, ehh.