tik dīvaini lasīt, kā piemēram mana laura tagad iet uz pirmseksāmenu konsultācijām,ko mēs pirms gada darījām, vnk zureiz acu priekšā skats, kā tu ienāc tukšā skolā, tavējie sēž pie kafejnīcas durvīm un viss tā mierīgi, bez steigas un piespiešanas.
un pēdējā saruna. ehh. domāju par to 10 min .dīvaina sajūta. tas bija.. sen.

baigi forši pa zoo lietū, kaut kā laikam vienmēr ejot nav tie spožākie laika apstākļi, bet mums bija tīīk jautri.
dzīvnieki jauki, mans bēgošais lietussargs arī, publika - nu ne tā līdz galam.
man žēl, ka dažiem vienkaŗši nelec un turklāt, ka dažādiem cilvēkiem nelec dažādas lietas.
ja tev kaut kas nepatīk, ir vienkārši jāaiziet un jāpasaka, ja kāds tev paiet garām, tev vienkārši ir jāizvelkas lietū ārā un jānokliedzas 'EU, ČAU!' nevis pēc tam vājprātīgās dusmās jāpūcējas un jāskatās ar baigo dusmīgo skatienu, tas neko neatrisina. nu varbūt bērnudārzā, bet.. mēs ejam bērnudārzā?
bet tas tā. man žēl, ka ne visi saprot, ka ir brīži, kad kādam ir vienkārši kaut ko stulbu jāpasaka un ir attiecīgi cilvēki, kam arī tomēr ir tā iekšiņa pateikt, arī ar bērnudārza attieksmi kā 'īīī, kā tā var pateikt? tu dīvaina esi?' tikai caur skatienu tu neko no neesošajā problēmām neatrisināsi.

ehh. pēdēju 24 stundu laikā vienkārši atkal esmu daudz ko sapratusi, nezinu - labi vai slikti, bet jūtu, ka vajadzēja.