es tā jūtu, ka es pavadīšu visu nakti meklējot vecas bildes, pat tādas, kas nepatīk un uztaisīšu draugos 'atceries?' galeriju ar bildēm un parakstiņiem, kam pēc jēgas būtu kaut kas jāatgādina, jo es šaubos, vai tie cilvēki to atcerās (un varbūt no dažiem es vienkārši gribu uzmanību) un man vienkārši to vajag, man tik daudzu pietrūkst, tik daudzus ir bail aizmirst, bet par daudziem jau šitā nevar uztaisīt.
un šobrīd man ir doma lasīt 'pēdējo sarunu' un sarunas pēc tās, būtībā tikai lai pagruzītos, bet arī tas nevelk uz gruzīšanos, tās tomēr ir atmiņas, lielā mērā labas.