šitais būs garais.
tātad man pirms (nu jau vairāk kā) divām nedēļām nomira ekrāns un šobrīd es jau vairs tiešām enzinu, vai kāds viņu labos. žēl. man viņš bija mīļš.
tā nu šobrīd es vadu savas dienas mājiņā pie tv, vai, ja kāds apžēlojas, ar kādu rīgā vai ārā vai kaut kā tā. un šobrīd es sēžu mātes darbā, lasu vecus komentārus, atbildu uz vēstulēm, krītu citiem uz nerviem & etc.
vispār - sev es šobrīd uz nerviem krītu visvairāk.
un es gribu šokolādes kūku.

gribu raudāt.