visu vakaru lasu frāzītes no visādiem autoriem, aforismi būtībā laikam, bet dažiem var just, ka galīgi no teksta izrauti, īpaši, ja zini tekstu.
man reāli tā grāmatiņa, vismaz viena frāze katrā lapā acu priekšā noliek bildi, kur odrija hepberna, brokastis tifānijā drēbēs iet pa ielu ar lielām saulesbrillēm, viena pati. pat, ja citāts nav par to tēmu, man vienkārši aiziet acu priekšā, pielec, ka nevienmeŗ kāds būs blakus un ka ir vienkārši jāiemācās ar to sadzīvot. un tikai tad jāiemācās savā dzīvē iekļaut citi cilvēki. tas vispār kaut kā dīvaini - bērnībā es mācēju būt viena pati, kāpēc tagad nemāku?

Neviens cilvēks nekad nav bijis tik daudz reižu citu cilvēku piekrāpts, cik reizes ir piekrāpis sevi pats /Čārlzs Kevandišs Fulks Grevils/
_____________________________________
virsraksta autors - Pols Klodels.

apnicis sēņoties pa mājām.
gribu kaut kur iet, kaut ko darīt.
tikai nezinu vēl kur, ko un ar ko.
aij. gribu saldējumu.

kaut kā nejauši datorā atradu, sāku lasīt vecu čatu.
nevajadzēja N E V A J A D Z Ē J A !!
un tomēr - es turpināšu lasīt.
___________________________________
EDITēts: nu bļāviens !! vēl tikai vienu tādu. tikai vienu.
un tad es vairāk nečīkstēšu.

ehh. gribētos, lai daži cilvēki atsāk un daži sāk blogot.