ir. pirmais eksis ir. nezinu vēl kā ir, bet nokārtots ir, tas ir labi.
vēl tikai 3 priekšā. jau tagad zinu, ka varēju labāk, bet nu kā būs tā būs.
es biju bio klasē, tas bija baigi jauki - mana mīļākā klase kā nekā, bet vienā brīdī, 3 min pirms iziešanas es domāju - bļāviens. tu esi stulba. tu te negribēji sēdēt. bet nē - viss būs čiki. ja es kaut ko esmu kapitāli nojaukusi - tā ir mana, nevis klases vaina.

kas man besī un traucē visvairāk ir tas, ka kāds pārprot un nesaprot [mani].
un vēl, ka nejūt, ka esmu [ellīgi] dusmīga un pat ja jūt - neiedomājas pajautāt kāpēc un par ko.
derētu izrunāties. paga nē nē nē - IZKLIEGTIES.
jā, es māku paslēpt dusmas, moš ne pilnībā un ne visi laiku. prātā ienāca frāze no eksāmena - Ja vadzis ir pilns, tas lūst.

stulba ir tā sajūta, kad tu domā, ka nevienam tev nav laika, tāpēc pats atsakies ar visiem kontaktēties.
[21:11:38] sīkā: bļāviens - es tūlīt pati varētu sākt raudāt par to, ka es ar viņu nerakstos.

kas vispār ar mani ir?! tik jauka diena bija, tik daudz punktus dabūju runājot, tik daudz dabūšu eksāmenā, bet tagad kaut kas galīgi nav. ieraksts ik pēc 2 min, ne tas jaukākais,
galīgi ciet vispār.
kaut gan arī nē. ir kaut kāds "ļauno domu block" manā galvā, jo dažas ļaunās un stulbās domas, ko būtu gribējusi pierakstīt man izkrita no galvas.

gribu būt maza meitene.