ārprāc. šodien bija pēdējais zvans.
pēc vinā mēs uzkāpjam augšā un šoks -diena, ko tu 9 gadus gaidi un viss paskrēja tīīk ātri !
8-tajiem bija labs priekšnesums. vislabākās bija sekretāres... un kā tad vēl bez bībera !
pēc tam mums bija ideja iet staigāt, but... that kinda didnt work out. tā nu mēs aizgājām līdz šosejai, nosēdējām kādu pusstundu pieturā, jo bija sācis līt (vsp nevajadzēja sēdēt pieturā, jo bija karsts) un tad mēs aizgājām uz staģi, tad ilgi, ilgi sēdējām staģī, nostaigāju kādus 3 apļus ar kaču un artūru. bija jautri.
tad mēs aizgājām uz šūpolītēm un pēc tam caur artūra māju un veikalu pie manis. ehh. pie manis vairāk nekādi šitādi nenotiks, jo es sapratu, ka man tur daļa bik krita uz nerviem, bet tā jau bija forši.
tagad pavadījām kristapu mājās un viņš visu ceļu atkārtoja, ka vairāk tik daudz [2 litri alus + glāze fiza] nedzers. vispaŗ tas ir dīvaini - alum un fizam grādi vienādi, bet no alus reibst vairāk.

lai gan brīžiem bija apmēram tā "bļāviens! izmesta diena!" beigās tomēr bija labi.