pirms pāris dienām atcerējos bērnību.
sagribējās atkal, lai man būtu 6 gadi un es visu dienu ar džekiem skraidītu pa pagalmu un spēlētu mūsu tā brīža mīļāko spēli.
varbūt vilkvilks (pat neesmu droša, vai tā viņu sauca, bet tā šķiet) veicināja manu neuzticību cilvēkiem, bet tam brīdim bija jautri.

es šodien tāda smaidīga :)
iesākumā jau mans trakoti labais garīgais, par spīti tam, ka es biju maz gulējusi.
tad vēl tie zobi. esmu dāāūdz laimīgāka un priecīgāka, un smaidīgāka, kā 24 stundas atpakaļ.
es nezinu, kā ar mani būs rīt, bet šodien smaids man palīdzēja :)