man kaut kā pēdējā laikā sāk patikt pēc 8pm iet mājās vieani pašai.
ir tā kaut kā laiks padomāt.
varbūt pat par daudz laika, bet noder reizēm.
varbūt ne vienmēr tās notveramākās un gudrākās domas, etb tomēr.
un tas laikam arī ir iemesls, kāpēc es reizēm līdz 2 naktī sēžu gultā un blenžu pa logu.
man derētu mazāk domāt.

I miss all that music talking, drunk talking, talking at 3am, party talking, dream talking
and god damn all that talking to you.

uz ko tu mērķē?
jo ne dzīve, ne karjera tā nav.
jautājums paliks enatbildēts vēl kādus pāris gadus, laikam.