uz mani apvainojās par to, ka es kādu aizstāvēju.
fantastiski.
bet ja es saprotu, ka nav stulba, tad es arī saku, ka nav, vienalga vai es pirms mēneša teicu to pašu vai kaut ko citu.

jā, es zinu, ka es atlieku visu savu dzīvi un vienreiz es droši vien arī nobeigšos, jo kaut ko būšu atlikusi, bet šodien es ar to necīnīšos. nav jēgas. un vēlēšanās.