bļāviens iekšā visu laiku kaut kas sāp.
morāli, ne fiziski.
vienkārši tā, it kā tur būtu pilnīgi caurums.
varbūt arī nē.
es to nevaru aprakstīt.
reizēm gribētos vienkārši, lai kāds ielien iekšā un sajūt tās sāpes.
bet tajā pat laikā nē, jo ir sajūta, ka citi uzsprāgtu.
un man jau pat iedomājoties par to, kā kāds dēļ tā uzsprāgtu galvā skan viņu kliedzieni.
______________________________
virsraksts no viena raksta par prāta vētru.

es jūtos viena un pamesta.
visu laiku.
nav neviens ar ko varētu parunāt.
kam es uzticētos.
pārlasīju nesen nenopietnus čatus, nu vecos, no skypā manā draugiem.lv dienenē... kur es paliku? kas ar mani notika?
klausos lielāko dienu Regina Spektor - dziesmas visas ir jaukas, izklausās laimīgas.
brīžiem. vispār viņas ir salauzītas un skumjas.

I'm the king's thirty second son

Thirty two's still a goddamn number
Thirty two still counts
Gonna make it count
Gonna make it count

And to see me made her awful
And to touch me made her awful

jau slikti no tējas un zālēm un apelsīniem.
un tomēr negribās to visu rīt pamest un doties uz skolu.
bt būs tā vien jādara.

U dont like me.
And u have an idea that I dont like you.
So lets keep it that way.