nejauši uzskrēju mensona topam.
man patika.
nopietni.
vēlreiz pierādīja to, ka mensons ir neatkārtojams un ka man patīk.
un ka es pazīstu galveno no viņa daiļrades.

šodien ms mani riktīgi izbesīja.
nē. viņa nekliedza. vismaz ne jau ļoti.
bet tas nav godīgi. viņa mani nepazīst.
un es domāju, ka cilvēks līdz 65 gadiem labāk iemācās pazīt cilvēkus.
tā skolotāja ir vienkārši žņaudzama.
un es saprastu, ja viņa mani lamātu, ja es nemācētu, ja es nekad nebūt mācējusi, bet es mācēju, es zināju. un nav ko gaidīt no manis kaut ko, ko es nekad neesmu darījusi vai spējusi izdarīt. un pat ja es pasaku, ka es kaut ko vienkārši nevaru.
un ja man saka, ka es neko nevaru, es arī nevaru.
es esmu viegli ietekmējama. man neko nevar padarīt.
un ja mani nepazīst, par mani ir stulbi kaut ko teikt.