filma bija laba. samērā.
dažviet pārāk labi samanāma datorgrafika, ebt tas jau prieku nebojā.
bet spiedzošas blondīnes 3. rindā gan. un tas "mēs izturējām" filmas beigās jau nu vispār. ja tu spiedz visu filmu, tu neizturēji.
tas ir fakts.

bija prieciņš atkal pabūt kino. kaut kā sen nebija sanācis. un vēl bija jauki atcerēties 5. aprīli.
bet alise šķita tāda ... savādāka.
es savu veco alisi dabūju tikai 2 brīžos - kad dīvainais cilvēks kāpa nepareizajā vietā pa rindām un kad blondīnes bija jāapmētā ar končām :)
man pietrūka nepārtrauktās pļāpāšanas, stulbu notikumu un tādā garā.
un tagad laikam vēl aizvien pietrūkst.

es baidos no:
* ātriem bmw
* zombijiem
* dolly-face zombijbērniem no filmām [kāpēc gan es vienmeŗ tādās trāpos ar alisi?]
* varbūt no vilkačiem [nu jā - es aizlasījos līdz vietai, kur Bella uzzina, ka Džeikobs ir vilkatis..]

bet es noteikti nebaidos no 2 lietām - vampīriem, kurus es mīlu jau kopš bērnības, un Joker, kuru es mīlu no pagājušās vasaras.
un man šodien ir sajūta, ka grivētos kādam pateikt "Why so serious?" un uzbrukt.
tas ir tā kaut kā - draņķīgi.