mūz lit novēlējumi bija ļoti jauki. stulbi, ka ne es, ne mairita, ne jānis tādus īstus novēlējumus nemācējām pateikt... mēs laikam vēl esam pārāk sīki.
bet tie laikam bija pēdējie novēlējumi manā ms vēsturē.
un mūz lit skolotāja izskatījās tiešām skumīga.
un tiešām šķiet, ka mēs tikko sākām mācīties... un nu jau beidzam.

nu kāpēc vienmēr, kad es ieraugu jauku bildi man nav nekā ko par viņu pateitk?!