man nav īstas nojausmas - kāda rīt diena, bet šķiet, ka uz skolu vēl nav jāiet.
man uznāca tāds lielais pārdomu brīdis - es šodien nogalināju 2 simsus, izdzēsu vienu bērnu un vispār - pavadīju lielāko dienas daļu *SIMS 2* pasaulē.es visus, visus - kā vienmēr - gribu samest vienā pilsētā, bet kāda jēga?!
man laikam tik ļoti patīk sims, jo tās ir kā mazas, jaukas lellītes. tu vari viņas kontrolēt, izlemt ko viņas darīs, kad darīs, ko vilks, kur dzīvos, ko ēdīs, kad ēdīs un vai viņiem būs ģimene un kāda ģimene... tas viss dod to fantastisko pārvaldīšanas sajūtu, bet kuras es justos vai traka... bet es drošvien esmu traka.
es gribētu kaut vienu dienu būt tiešām *psycho* cilvēks, tas palīdzētu izprast - kā viņi domā, kāpēc viņi domā un ko pie velna viņi izjūt. es gribētu zināt kā viņi izprot lietas un pasauli.
man laikam reiz derētui pieaugt, bet es laikam varētu būt pēdējais cilvēks, kam piesieties par pieaugšanu.
man būtu jāmainās un jābeidz būt tik atklātai un piekasīgai.
mani vēlaizvien nomāc doma, ka es tik dauzdziem tiešām riebjos, bet viņi nezin, cik ļoti riebjas man