it kā cenšos ieiet savā kārtējajā no stress režīmā, kad par pilnīgi visu vienalga, viss bez stresa.
bet šodien algebras konsultācijā tas stress tomēr atnāca, kad skolotāja visas 8otās klases priekšā pasaka, ka rīt man olimpiāde un cer, ka man būs kaut kāda augsta vieta.
un tad man sametās bail, ka es ļoti iespējams neko augstu nedabūšu un apbēdināšu skolotāju.
un es sapratu, ka es vairāk negribu nevienu apbēdināt, kādam sabojāt garīgo, kaut ko ļaunu darīt un sajutos vainīga.
un tagad es nedaudz stresoju.
gan jau ka būs labi.