šodien mana diena diezgan sabojājās.
jau otrajā stundā.
cool isnt it?
mani vienmēr kaitina, kad man kaut ko nesaka, vienalga - par mani, ar mani, vai bez manis iekšā. es vienkārši sāku jukt prātā.
un pats stulbākais ir tas, ka es vienkārši zinu, ka es visu tāpat uzzināšu.
tā vienmēr notiek.

reizēm būtībā tāds prieks, ka neviens nelasa manu blogu.