es atkal nonācu pie secinājuma, ka es visu [un visus] pārāk idealizēju.
es visus, ko pazīstu [un vēlos pazīt] izveidoju tādus, kādus es viņus vēlētos, pat ja viņi tādi nekad nav bijuši un nebūs, man viņi tādi paliek.
es spētu iedomāties un izsapņot savu dzīvi mijons dažādos veidos ar miljons dažādiem cilvēkiem, bet viņi visi, ieskaitot mani, vienmēr ir perfekti.
un tā nu es tiecos tikai pēc perfektiem cilvēkiem un atgrūžu visus pārējos, un viņi sāk atgrūst mani.
tas ir stulbi. bet tā laikam paliks.
ir grūti sevi mainīt, vienalga kurā veidā.