nometne bija varenjautra padarīšana.
pārtika bija way too good [& too much].
man biku žēl, ka es saslimu, sadraudzējos vien ar pāris maziem mīļiem cilvēciņiem un ka man nobloķēja karti.
un es tur sapratu, ka man tiešām ir vienalga - kā es tur izskatos - vienalga, vai es tizlojos uz deju grīdas vai volejbola laukumā, es piedalos. piedalīties tomēr ir galvenais.
nākošajam gadam man jau ir mērķi. un es tiešām, tiešām, tiešām apņemos būt pozitīvs cilvēks.
man bija baigi priecīgi, kad kāds 7dien mani ieraugot apsveic. man prieks, ka viņi neko nedāvināja, neko nedziedāja, bet tā ir tāda slita sajūta, ja pasaka, ja atcerās :)