eizhens @ :
un man bļeģ malka beigusies šajā laikā tieši, bet ir siltas segas par laimi, jo cigaretes ir svarīgāk dumsu kontrolei. šodien sātana pamāte piebrauca neaicināta un gribēja kafiju dāvināt. es atteicos, jo negribu, lai turpina indēt, bet palūdzu naudu. šī atteicās un aizbrauca prom. kā kaut kas tāds ir iespējams? vai šajā pasaulē vēl ir vispār kāds cilvēks ar dvēseli? nu nevar tā būt, bet ir.
eizhens @ :
varbūt man gļučī, bet varbūt šis ir starptautiski un turpinās izmeklēšanas ļoti nopietnās lietās un man neviens neko nestāsta, tur īsā pavadiņā un pasaciņā, ka viss jau ir labi, nekas traks nav noticis, nepsiho, atpūties un viss tev būs labi, lai es netraucēju izmeklēšanu vai kāpēc? tiešām nesaprotami. nu jā, interpols, bet nafig man vispār neko nepastāsta par šīm īstenībām, par kurām daudzi runā zemtekstos? tās ir bailes pārkāpt tabu? es tiešām nesaprotu. Liepājā taču uzbūvēja jaunu cietumu. lohi lēni strādā? kas visai pasaulei ir, jūs visi esat sātana izdzimumi, visi sasmērējušies un apdirsušies no Dieva tuvošanās? mistika nesaprotama un absurda. nevar man pateikt tieši un konkrēti kas notiek, bet vasarnīcas virtuvē divus bērnu krekliņus uz ledusskapja pēkšņi var nolikt? kāda ir tā subjektīvā baiļu pieredze jums gļēvajiem izdzimumiem?
February 1st, 2026
eizhens @ :
govs, tu jau nevienam nevari eiženu parādīt, jo Eižena Berga nemaz nav. es neeksistēju. spoku suns.
eizhens @ :
reiz dzīvoja kāds ne visai apdāvināts dzejnieks. viņam bija skumji, nebija daudz draugu un tas bija vīlies dzīvē. centās kaut ko nopelnīt ar kādiem gadījuma darbiem, īrēja mazu dzīvoklīti kādā visuma dirsas galvaspilsētā un skuma savā vientulībā, jo šī pasaule viņu nepieņēma, viņš bija svešais, daudziem bija pretīgi uz viņu pat paskatīties, lai gan tie, iespējams, neapzinājās kāpēc īsti.
savas skumjas tas slīcināja alkoholā, lietoja antidepresantus, lai spētu funkcionēt, bet tie viņu debilizēja. grūta izvēle - just vai nejust, jo nevar jau izvēlēties tikai patīkamo. tā daudzus gadus tas pamazām degradējās un sarāvās arvien mazāks. veselība arī pasliktinājās līdz tas pazaudēja visu savas deģenerāta dzīves dēļ.
un tad kāda brīnumaina likteņa gļuka dēļ, kādu dienu tas nolēma: viss ir zaudēts, dzīve kļūs tikai arvien mokošāka, es biki patrakošu, pabaudīšo ko varēšu neatkarīgi no nekādām sekām. viņš pārstāja rakstīt dzejoļus, atstāja to mazumiņu, kas tam bija palicis, nopirka šaha dēli, dzelzs trubu un pārkvalificējās par proktologu-maniaku.
tagad viņš ir laimīgs, bet daudziem bail par savām pakaļām.
savas skumjas tas slīcināja alkoholā, lietoja antidepresantus, lai spētu funkcionēt, bet tie viņu debilizēja. grūta izvēle - just vai nejust, jo nevar jau izvēlēties tikai patīkamo. tā daudzus gadus tas pamazām degradējās un sarāvās arvien mazāks. veselība arī pasliktinājās līdz tas pazaudēja visu savas deģenerāta dzīves dēļ.
un tad kāda brīnumaina likteņa gļuka dēļ, kādu dienu tas nolēma: viss ir zaudēts, dzīve kļūs tikai arvien mokošāka, es biki patrakošu, pabaudīšo ko varēšu neatkarīgi no nekādām sekām. viņš pārstāja rakstīt dzejoļus, atstāja to mazumiņu, kas tam bija palicis, nopirka šaha dēli, dzelzs trubu un pārkvalificējās par proktologu-maniaku.
tagad viņš ir laimīgs, bet daudziem bail par savām pakaļām.
eizhens @ :
šķiet, tas bija Vonnegūts, kas teica apmēram: ja būtu vispār īsteni ticīgie, tie kliegtu uz ielām, lai cilvēki neiet elles virzienā.