eizhens @ : par verlibru
aafrikaa tur tie melnie mezhonji reizi nedeeljaa leekaa ap ugunskuru un ritmiski kliedz: vudou, vudou, nzambi, nzambi. taapeec normaaliem, baltiem cilveekiem ir visaadi jambi, anapesti utt.
aafrikaa tur tie melnie mezhonji reizi nedeeljaa leekaa ap ugunskuru un ritmiski kliedz: vudou, vudou, nzambi, nzambi. taapeec normaaliem, baltiem cilveekiem ir visaadi jambi, anapesti utt.
eizhens @ :
Bronvina
tu slimaa portviina mammiite
british gas projektaa
kur idiotus gaazee
naktiis liek koku vaazee
miiljaa mammiite
tu placentu izspiedi
jo tev slaapst
nelaid zudumaa
dzeltenaa ezeraa
tu slimaa portviina mammiite
british gas projektaa
kur idiotus gaazee
naktiis liek koku vaazee
miiljaa mammiite
tu placentu izspiedi
jo tev slaapst
nelaid zudumaa
dzeltenaa ezeraa
eizhens @ :
mākslīgā intelekta visa pārņemšana ir tikai valodiskās apziņas visa pārņemšanas turpinājums. kā eksponentfunkcijas hokeja nūjas līknes forma - viss tikai nesaprotami ātri paātrinās, kaut ilgi bija lēni, šķietami vienmērīgi pieaugošs. atombumbas sprādzienā ir tā pat.
eizhens @ :
sukas baltie žīdi - tikai krāj savu zeltu, parazitē uz sabiedrības smago darbu un vēl visiem dirš dzejā.
eizhens @ :
es publiski, izmantojot elektroniskās plašsaziņas līdzekļus, aicinu ar nažiem metaforiskajā sejā nogalināt uzņēmumu ar nosaukumu wolt.
eizhens @ :
jā, karma. jums nebūs tiesāt - pastāstīt par savām smadzenēm ir tiesāt ēdājus sabiedrības acīs. "jums nebūs tiesāt, tad arī jūs netiksiet tiesāti." bet viss ir enerģija, karmiskas transakcijas, tāpēc man ir daudz un biki jau var patērēt. starp citu, Shawarma Kebab ir vislabākais kebabs, kuru esmu ēdis.
eizhens @ :
vakarrīt aizgāju līdz jūrai nodzert pēdējo piecīti. iedvesmojos savā parastajā vietā - uz soliņa, kur jau daudzi (man) patīkami dzejoļi atnākuši. jā, jā - es esmu tikai antena ar zīmuli. uz soliņa bija divi užavas korķīši, tāpēc radās dzejolis ar rindu "huge coins on your eyes".
pēc tam bibliotēkā uzzināju, ka tomēr šomēnes vēl esmu saņēmis pensiju, savu algu par debīlu dzīvi. kartes nav, tāpēc braucu uz Rīgu. Origo swedbank filiālē pasūtīju karti un uzzināju, ka skaidru naudu filiālē var izņemt vairs tikai divās vietās Rīgā - Iļģuciemā un Alfā. dodos uz autobusu, lai tiktu līdz Alfai, jo šodien taču jāiedzer.
eju gar Maskavas namu un domāju - nākamajā vārtrumē atliešu. pretī nāk viens balts wolt kurjers un iegriežās slēgtā vārtrūmē pirms manis. es, gudrinieks, iesprūku aiz viņa, pagaidu kad šis paiet tālāk un sāku apčurāt sienu.
kamēr es mīžu, šis atnāk atpakaļ, iepūš man piparu gāzi sejā, pie tam satver mani aiz skausta un tieši kreisajā acī - es strūklu jūtu uz acābola (viņš, šķiet, nedarīja to pirmo reizi). un tajā sekundē sāk mani spārdīt. es neko neredzu, mani spārda un es saprotu ka ar viņu nav jēgas komunicēt, tāpēc kamēr viņš vēl arvien mani spārda, es gandrīz akls izdomāju, kā atvērt jocīgos vārtus poģim un izeju uz ielas. mīkstais pidars, protams, man neseko, jo tad jau citi redzētu ko viņš dara.
ir pagājušas kādas 20 sekundes un es apmēram saprotu, kas noticis un ka jātiek nomazgāt seju. tuvākā kafene ir Ezīša kofīšops. tur iesoļoju iekšā un tualetē mazgāju nost, bet tadā - kā teorijā bija teikts, to sūdu nevar nomazgāt un no ūdens paliek tikai karstāk. nu es izeju ārā un turpinu soļot uz Ģertrūdes ielas pieturu, lai aizbrauktu līdz Alfai.
man bija licies, ka piparu gāze acīs ir traki sūdīgi, bet izrādās - nav nekas traks - izturi pirmo pusstundu un tad sāk pāriet, bet ir īpatnība jocīga - paiet kādas 12 stundas, bet tev vēl arvien seja viegli deg, bet pie jebkādām emocijām, kas attāli paplašina kapilārus sejas ādā, momentā ieslēdzās stipra uguns. 0.1% nosarksti un jūties it kā būtu benzīnu lietojis kā sejas krēmu.
viss beidzās labi - iedzēru, nopirku ādas jaku (vasara tuvojās) un uzrakstīju cibas postu.
pēc tam bibliotēkā uzzināju, ka tomēr šomēnes vēl esmu saņēmis pensiju, savu algu par debīlu dzīvi. kartes nav, tāpēc braucu uz Rīgu. Origo swedbank filiālē pasūtīju karti un uzzināju, ka skaidru naudu filiālē var izņemt vairs tikai divās vietās Rīgā - Iļģuciemā un Alfā. dodos uz autobusu, lai tiktu līdz Alfai, jo šodien taču jāiedzer.
eju gar Maskavas namu un domāju - nākamajā vārtrumē atliešu. pretī nāk viens balts wolt kurjers un iegriežās slēgtā vārtrūmē pirms manis. es, gudrinieks, iesprūku aiz viņa, pagaidu kad šis paiet tālāk un sāku apčurāt sienu.
kamēr es mīžu, šis atnāk atpakaļ, iepūš man piparu gāzi sejā, pie tam satver mani aiz skausta un tieši kreisajā acī - es strūklu jūtu uz acābola (viņš, šķiet, nedarīja to pirmo reizi). un tajā sekundē sāk mani spārdīt. es neko neredzu, mani spārda un es saprotu ka ar viņu nav jēgas komunicēt, tāpēc kamēr viņš vēl arvien mani spārda, es gandrīz akls izdomāju, kā atvērt jocīgos vārtus poģim un izeju uz ielas. mīkstais pidars, protams, man neseko, jo tad jau citi redzētu ko viņš dara.
ir pagājušas kādas 20 sekundes un es apmēram saprotu, kas noticis un ka jātiek nomazgāt seju. tuvākā kafene ir Ezīša kofīšops. tur iesoļoju iekšā un tualetē mazgāju nost, bet tadā - kā teorijā bija teikts, to sūdu nevar nomazgāt un no ūdens paliek tikai karstāk. nu es izeju ārā un turpinu soļot uz Ģertrūdes ielas pieturu, lai aizbrauktu līdz Alfai.
man bija licies, ka piparu gāze acīs ir traki sūdīgi, bet izrādās - nav nekas traks - izturi pirmo pusstundu un tad sāk pāriet, bet ir īpatnība jocīga - paiet kādas 12 stundas, bet tev vēl arvien seja viegli deg, bet pie jebkādām emocijām, kas attāli paplašina kapilārus sejas ādā, momentā ieslēdzās stipra uguns. 0.1% nosarksti un jūties it kā būtu benzīnu lietojis kā sejas krēmu.
viss beidzās labi - iedzēru, nopirku ādas jaku (vasara tuvojās) un uzrakstīju cibas postu.
March 17th, 2026
eizhens @ :
govs, mēs visi esam vilnīši jūrā. viena seja maksājot otrai ir daļa no matricas prāta debilizācijas. ja tu gribi tādos veidos par to domāt, tad teikšu: es tev maksāju ar savu kompāniju, esmu tava mauka, bet viedāki cilvēki apzinās, ka viss ir maucība, viss ir vilnīšu viļņošanās un tāds: "re kur nelaimīgais, kā viņam neiet, jālaiza peža, lai būtu ēdiens" ir domāšana jēdzienos. domāšana jēdzienos, diskrētās vienībās, domāšana kā tāda pati par sevi rekursīvi programmē domātāju ciest un vairot ciešanas. bet kurš gan var to saprast.
eizhens @ :
tīģerien, jā, es esmu matricas vergs. es internetā esmu divas reizes mūžā redzējis interviju ar diviem cilvēkiem, kas vergoja matricai savādāk (katrs jau vergo savādāk). viens bija Rumānijā kristiešu askēts - dzīvoja mežā, alā. viņš teica, ka šāds Dieva ceļš prasa *savādāku* disciplīnu no cilvēka. otrs bija kāds kristiešu askēts Irānā, kas dzīvoja tuksnesī. viņam jautāja: un ko tad jūs ēdat? viņš teica: Dievs mani baro.
aukstums, bezmiegs, pārgurums, tumsa, tumsa, izturība arī ir darba veids, ko matrica pieprasa. katram savs ceļš.
Hyakujo, the Chinese Zen master, used to labor with his pupils even at the age of eighty, trimming the gardens, cleaning the grounds, and pruning the trees. The pupils felt sorry to see the old teacher working so hard, but they knew he would not listen to their advice to stop, so they hid away his tools. That day the master did not eat. The next day he did not eat, nor the next. "He may be angry because we have hidden his tools," the pupils surmised. "We had better put them back." The day they did, the teacher worked and ate the same as before. In the evening he instructed them: "No work, no food."
aukstums, bezmiegs, pārgurums, tumsa, tumsa, izturība arī ir darba veids, ko matrica pieprasa. katram savs ceļš.
eizhens @ :
I code the matrix
I am a program
a programmer
I drink Optima
I dream fast
dark
and furious
"mother"
a sick resource-drain
you have been optimized
Eugenized
huge coins on your eyes
for your deal with the criminal court
I am a program
a programmer
I drink Optima
I dream fast
dark
and furious
"mother"
a sick resource-drain
you have been optimized
Eugenized
huge coins on your eyes
for your deal with the criminal court