psiho_analitike - February 13th, 2010 [entries|archive|friends|userinfo]
psiho_analitike

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

February 13th, 2010

[Feb. 13th, 2010|12:54 am]
[music |Daughtry - life after you]

nu tad vispirms droši vien pastāstīšu par Danielu un tad pēc tam par Kārli.
ja godīgi, šobrīd mājās esmu viena, un jūtos baigi labi tā, tik mazs sīkumiņš - gulētas ir tikai 3 stundas, tas nozīmē, ka mēģināšu šobrīd no sevis izspiest neiespējamo, lai sanāk kaut cik reāls notikumu atstāsts, jo vispār es ļoti gribu iet gulēt, bet uzrakstīt arī gribas šodien, so... pacentīšos.
Par Danielu.
vakar no viņa īsziņas es sapratu, ka viņš būs vakarā atpakaļ rīgā. nu neko. mēs ar Mā aizdevāmies tusēties. Bija jautri, un vēl jautrāk palika, kad vienā no kluba zālēm pēkšņi man nāk pretī Daniels. Ahh... viņš bija tikpat šokēts, cik es. Bet manī bija ieslēdzies kaut kāds lepnums - es nemetos pie viņa klāt, tik pagāju garām, smaidot, pamājot ar roku un mēs saskārāmies ar rokām, bet arī viņš nobremzēja, un ne viens ne otrs beigās nepienāca klāt.
Pēc tam es viņu redzēju vairākas reizes un pēc tam saskrējāmies. neko, pagājām maliņā, parunājāmies,  es, protams, nevarēju novaldīt savu stulbo muļķīgo smaidiņu, un pie tam, viņš izskatījās tik seksīgi, ka es nespēju novaldīties vairākas reizes noskatīt viņu no augšas līdz pat lejai. :) neko, vairākas reizes viens otram pieskārāmies, - nu tas ta kā liecina par to, ka patīk viens otram, ja? man jau sāk slēgties iekšā ironija.. nujā. un viņš taisījās prom. vai nu nepatika viņam vieta, kur runājām vai arī jutās neērti, ka pēc tik ilga laika satiekamies, bet nujā.
un tad vēlāk uz tusiņa beigām, ap trijiem es viņu satiku savā mīļākajā zālē. piegāju viņam klāt, biju mazliet jautrā prātā, jo biju izdejojusies kop[ā ar draudzeni plus iedzēru glāzi šampja. jautāju, ka viņš jūtas. atbildēja, ka tā ne īsti... jo nejūtās, ka šeit iederētos. ka viņš nekad nebūs daļā no latvijas. es uzreiz sāku viņu mierināt sakot, ka, kaut kāda maza daļiņa viņā tomēr iekšā būs vienmēr. viņš pasmaidīja un mēs aizgājām dejot. ja no sākuma bija tā malziet rezervēti, tad vēlāk mēs jau riktīgi devām vaļā:) goda vārds, ne ar vienu džeku man nav bijis tik forši un interesanti dejot:) es labprāt to darītu biežāk, mums baigi saskan un ļoti atbrīvojāmies:) ik pa brīdim mazliet iedegāmies kaislē, skūpstījāmies, seksīgi dejojām, ķircinājām viens otru..:)heh
vēlāk sāka likt liriskos hītus. un tad, es nez, vai jūtu uzplūdā vai kā - pateica, ka ilgojās pēc manis. un vēl vēlāk.. mēs tur dejojam , mīļojamies, skatamies acīs un es, personīgi, jutos tā it kā varētu viņā iemīlēties vēl vairāk, jo es jutos nejēgā labi :) tad vēl viņš apvaicājās, kur es palikšu pa nakti un mēs tur ķircinājāmies, bet bija skaidrs, ka vakars noslēgsies pie viņa:)
nujā.. un tad nāk HĪTS. skan hotel california. un viņš tā vērīgi uz mani skatās.. bāc, es mēģinu atcerēties detaļās...un tad viņš man saka - i wanna be with you. you know what i mean?... un viņš to teica tāda izteiksmē, ka es to sapratu tikai tā, kā es varbūt gribēju saprast. - ka viņš vēlas būt ar mani kopā. un es, protams, smaidīju un teicu jā un kusu vai ārā no laimes, jo bija tāda sajūta it kā mani būtu bildinājuši. bet man tiešām bija tā sajūta, ka citu variantu viņš vispār nemaz nedomā.. tiešām. bet... nujā. par BET būs malziet vēlāk.
kad pateicu - jā, tad mēs abi jutāmies tik laimīgi, ka skatījāmies acīs, smaidījām līdz ausīm un atkal taureņi un iemīlēšanās sajūta, un apskāvieni un tā it kā tiešām - mēs būtu oficiāli nolēmuši būt kopā.
nujā, un tad vakars beidzās, kad viņš paņēma mani aiz rokas un mēs devāmies mājās. jāpiemin, ka ejot caur otro stāvu mēs abi raustījāmies un nedevām roku, bet noejot pirmajā stāvā kaut kā viens otra roku sameklējām. jo es negribēju izr;adīt iniciatīvu, jo es nebiju droša par to, vai viņš to grib. bet nu beigās kaut kā - kaut kā... abi reizē. :)
devāmies mājās un man bija sajūta, ka tā burvīgā sajūta, kas bija kad dejojām, ir izgaisusi līdz ar brīdi, kad izgājām laukā. visu ceļu nogājām, runājāmies, viņš paķircināja mani par to, ka man ir tas mētelis, kurā es jūtos kā pingvīns un tā.. nē nu bija forši... tikai es laikam gaidu, ka tā WOOW sajūta būs visu laiku. bet tā laikam dabā nenotiek. vai notiek? es nezinu..
aizdevāmies pie viņa uz mājām. kas man patika - hah, viņš man tuvojas, bet es apzināti sāku atmuguriski atkāpties it kā tēlojot, ka viņš tuvāk nedrīkst nākt. :) beigās apmetām kādus 3 apļus ap dīvanu, kur viņš mēģināja amni noķert :D. tas bija jautri, man patīk tāda saskaņa, un ka viņam tas neliekas kaut kas stulbs.
tad sākām skūpstīties un viss aizgāja kā jau tam bija jābūt:) viņš skatījās amn acīs, turēja manu seju savās rokās un teica, ka mna reizē ir tik nevainīgs un seksīgs looking. un viņš pa šito vienmēr, katru reizi saka - innocent. ka es izskatoties inosent un amn tas sāk besīt, jo es tur saproties cenšos uztaisīt savu seksīgo acu skatienu, bet viņš pasaka, ka es izskatos INNOCENT. nu c`mon, nu kur tas redzēts? :/ .. bet sekss bija labs. protams... :)
ap 6 aizdevāmies gulēt. tā kā mēs guļam atsevišķām segām, šoreiz palūdzu, vai varam gulēt zem vienas kaut uz brīdi, jo es biju nosalusi. nu tā mēs arī aizmigām. es viņam gulēju tā it kā viņš mani būtu apskāvis, lai sargātu. tas bija tik..tik... un jā, viņš pa nakti krāc. :D nabag cilvēks, tā no sirds. bet man kaut kā netraucē. nujā. manā jūtu līmenī nekas nekritīs uz nerviem.. protams. :p atkal ironija
ap 10 bijām spiesti celties, jo drīz bija jāierodas mehāniķim, kas ievilktu viņam internetu. bet 10 minutes pirms viņš pamodās, es jau ATKAL uz viņu blenzu. un tupi smaidīju. jā.. un man patika, ka miegā viņš mēģina mani sameklēt.. kaut pieskarties.. un šoreiz viņš sameklēja manu roku, uzlika sev uz krūtīm un miegā pasmaidīja. wow, tas vispār bija mīļi :D es jau protams saprotu, ka izklausos, ka blakus viņam gultā jau esmu pārvērtusies par zemeņu biezeni ar pārdubultotu cukuru devu, bet piedodiet - mani negatīvi ietekmē salkanās dziesmas, kas man skan fōnā. :p.
nujā, un kad mēs abi pamodāmies, atkal jau sākām to darīt:D bet nenobeidzām, jo ieradās mehāniķis. [viņš protams mūs neuzķēra]. [lai gan tā sajūta, ka var pieķert ir satriecoša;)]
tad es tur tupēju guļamistabā un cietos, jo man vajadzēja uz wc, bet tur tajā istabā, kurai jāiet garām uz wc - bija daniels ar to mehāniķi, bet man negribējās lai vinš mani redz vai kko tur dumji sveicināties, - tad nu es sēdēju un blenzu uz dāņu vīriešu žurnālu, ko daniels man iedeva laika kavēšanai :D:D es, protams, visu sapratu :D nē, zin, es tā veru vaļā - wow, pusplikas dāmas, - nē nu super, aks viņš man pleijboij žurnāku iedeva vai kas? sāku rēkt. beigās nē - kkas līdzīgs fhm. bet nu anyway - viņam vispār šajā ziņā nav kompleksu - piem, pirmo reizi, kad pie viņa atnācu uz to veco dzīvokli - arī uz galda mētājās žurnāls ar puspliku meiteni uz vāka. es jau būtu novākusi viņa vietā, bet acīmredzot viņš neuzskata, ka tas būtu kaut kas TĀDS. un man arī piem ir vienalga. interesanti, jo kārlim piem es taisīju scēnas un nedēļu ilgas nerunāšanas, kad es uzgāju, ka viņš klejo pa porno saitiem... :/ bet tas tā. tas bija sen.
nu un kad mehāniķis aizgāja, es beidzot tiku uz wc :D un tad mēģināju novākt sejas to katastrofu, aks bija palikusi no pagājušā nakts make up. pēc tam uzkrāsojos pa jaunam, tikai uzliku dienas neuzkrītošo seju un tad devos pie daniela. es atzīšu, ka kādu mazu laiku vannasistabā uzturējos pa tukšo.. jo viņam ir tāds stils, - kamēr es kko daru vannaistabā - nu parasti krāsojos - viņš ēd sauso musli ar pienu, bet man neuztaisa. un tad kad es nāku, tad viņš man apjautājās, vai es esmu izsalkusi un tad kaut ko piedāvā. es nesapritu, kāpēc viņš man arī neuztaisa to musli. varbūt viņš domā, ka es tādu neēdu? nujā, malziet uzkavējos vannaistabā, jo jutos neērti, ka man būs jaiet pie viņa un viņš uzreiz jautās par to ēšanu. man kaut kā vienmēr tie jautājumi, ask siastītia r ēšanu, izraisa neērrtības sajūtu, jo es esmu ļoti ētiska un citā mājā runāt par ēšanu vai lūgt kko iedot - man šķiet zem mana goda, tāpēc es tā neērti ikreiz jūtos.
bet nujā.. cik ilgi tad sēdēsi tajā vannaistabā. saņēmos un devos pie viņa, kas bija iegrimis internetā. un kā es atnācu, tā uzreiz - are u hungry?
:D:D:D:D zini, nē, visu nakti nodejoju, pagulēju, bet es no rītiem neēdu - īstenībā vispār neēdu :D:D:D:D
doh, aks tas vispār par jautājumu. bet, protams, es tādā ieturētā tonī - ka jā un tad viņš man tur piedāvāja visu ko.
bet tas ir skaidrs - tad kad viņš atbrauks pie manis ciemoties, es mums abiem sacepšu olas ar zaļumie un maizīti no rīta. :) lai redz paraugu, moš kko sāks saprast
vēlāk viņš man parādīja bildes no turienes, kur nu viņš tur bija aizbraucis. tiešām skaisti... tgd saprotu, kāpēc viņš tur grib atgriezties...
nujā, pēc tam mēs turpinajām to, ko iesākām pirms ieradās mehāniķis. un tad pēc tam es secināju, ak man ir sākušās mēnesenes. izcili... valentīna dienā pie tam tās arī iekritīs. grrr
nujā. un tad es devos projām. jo viņš teica, ka tik daudz aks jāizdara... es tā saprotu, ka acīmredzot es traucēšu. varbūt ta ne traucēšu.. ai labi
nujā. un tagad nāks HĪTS. braucu mājās un viņam uzrakstu - ko viņš īsti bija domājis ar to, ka grib būt kopā ar mani? jo man bija sajūta, ka vajag pārliecināties... un ko viņš man atbild? ''tiešām es kaut ko tādu teicu? neatceros..''
izcili. es biju vnk uz pakaļas. kārtejo reizi jau es aplauzos. forši.. un es muļķe sacerējos....
uzraksīju pretī - tu neatceries. ok.. stulba situacija, stulbaa es. aizmirsti.''
uz ko viņš atbildēja, ka laikam, ka bija dom;ajis, ka viņš want me yestedays night.
un tad es uzrakstīju - nuja, tā jua es domāju.;)
hah, neiešu jau parādīt, cik nejēdžigu domu biju iedomājusies...
tas arī viss.
baigi gari sanāca. tagad anonīmie varēs izpriecāties rakstot dumjus komentārus.
bet.. es nez, man ir tāda sajūta, ka es viņam patīku, bet viņš ik pa brīdim nobīstās no tā, ko izjūt pret mani un tad noslēdzas, paliek aukstāks... lai it kā sevi pasargātu. nobremzē.. man tā šķiet. es nezinu, kā ir īstenībā un šobrīod es esmu pārāk dilliska, lai spētu analizēt vēl vairāk viņa uzvedību.
un jā.. pa dienu, kad mēs to darījām, viņš atkal skatījās man acīs un teica, ka es izskatoties tik innosent, un pure un tā it kā katra reize man būtu pirmā - ka viņš varētu uzņemt kaudzi bildes ar manu innosent seju.
es biju gatav gāzt. jo es taču atkal biju centusies uztaisīt savu seksīgo acu skatienu, bet viņš vienlg - sit vai ar pannu pa galvu - paliek pie tā sava - innocent.
bļē nu aks viņa ir ar to.
un tad vēl pērle - man ļoti piestāvētu īsi mati. un kā pierādot saņēma manus matus aiz muguras. un teica, ka tad es izskatoties vēl jaunāka. es takš nesaprotu, kas viņam ir.
jebkurā gadījumā nolēmu, ak viņš man pārāk čakarē smadzenes brīdī, kad es sāku to uztvert pārāk nopietni. tāpēc turpmāk centīšos atgūt to brīvdomību un bezrūpību, kas man bija iepriekš, un tad bšu daudz vieglāk. protams, ej un to izdari... viegli teikt.
labi viss. tas arī viss. :D
bet tādas sms, kādas viņš man rakstīja sakumā, es vairs nesaņemu.
zin kā es to saucu? [hronik disatisfekšen. big sikness.]



link2 comments|post comment

[Feb. 13th, 2010|01:18 pm]
vakar Danielam uzrakstīju sms, bet viņš man neatbildēja. bet tusēt gan bijis... jo parādījies onlainā pirms 5.. un sacīja vēl, ka ir tik pārguris...jā, jā, bet naktī aiziet tusēt gan bija spēka.
zini, man rodas sajūta, ka viņš ķip domā - ir mani dabūjis, nu viss, vairāk nav jācenšas.
bet es tā nevaru. piedodiet.
šobrīd man ir tāda stadija, ka es vnk varētu aizbraukt pie viņa, atdot atslēgas un aiziet.
es neesmu mierā ar šādu attieksmi. sorry....
ja viņam mani vajag tikai just for fun... nu tad atvaino
man tas nav vajadzīgs.
link5 comments|post comment

[Feb. 13th, 2010|02:04 pm]
nu labi. par Kārli.
atceries, kad es stāstīju par to, ka viņš grib satikties un parunāt un es teicu, jā?
lūk.
vakar viņš mani aicināja satikties centrā un aiziet kkur pasēdēt.
bet tā kā man nav naudas nekam - pat ne aizbraukt līdz centram, es palūdzu, lai viņš atbrauc uz kādu stundiņu pie manis. šanī ziņā man nav problēmu - viņš nav no cilvēkiem, kuri nejūt, kad būtu jāiet projām - tāpēc es paļāvos uz viņu un nebaidījos uzaicināt pie sevis.
piebildīšu, ka es nostāvēju pie skapja kādu pusstundu stabili, mēģinot panākt to,  lai izskatās labi, bet lai neizskatās tā it kā es būtu speciāli pucējusies :D
tad, kad viņš zvanīja pie durvīm, godīgi sakot, es biju mazliet uztraukusies. jo atkārtoju vēlreiz - man nav vienalga. un tas ir tikai dabīgi.
kad viņš noģērbās un paskatījās man acīs, man gandrīz atkarās žoklis. es nekad dzīvē viņa acīs nebiju redzējusi tādas bailes. viņa acis bija tumšas, pārbiedētas. viņš it kā centās runāt tā sadzīviski ar mani, bet tās izbailes acīs nepazuda...
neko, iegājām televizora istabā, es tur biju uzlikusi mūzikas kanālu, apsēdāmies dīvānā un kādu pusstundu nopļāpājām tāpat - kā katram iet, ko dara utt.
nujā, un tad iestājās klusums. viņš paskatījās uz mani un teica, ka laikam būs laiks parunāt nopietni. paņēma pulti, izslēdza televizoru un pat sildītāju, kas tā mīlīgi rūca.
un tad sākās.... viņš runāja un burtiski pa visām mielēm līda laukā, ka viņš to tekstu pie spoguļa ir atkārtojis vismaz simt reižu. tik svarīgi viņam tas ir bijis...
viņš man stāstīja par to, ko ir sapratis esot šo vienu mēnesi  šķirts no manis. viņš teica, ka ir sapratis visas savas kļūdas... ka viņš saprot, ka tieši viņa dēļ mūsu attiecības ir izjukušas... ka viņš ne brīdi nav paskatījies uz sevi, kā viņš ir izturējies pret mani... ka vinš nav nekad ieklausījies manī un manās vajadzībās... vienmēr pastāvējis tikai uz savu viedokli un nav pieņēmis faktu, ka arī man var būt vieodoklis un rezultātā tikai viņam ir bijusi taisnība... ka nav nekad mani ņēmis līdzi pie saviem draugiem... nekad kopā nekur neesam gājuši... noliedzis manus draugus, lai gan nekad viņus tā pa īstam nemaz nav pazinis... viņš teica, ka patiesībā neko nav darījis no tā, lai man būtu iemesls ar viņu palikt.
es visu šito klausījos un godīgi sakot gribēju lai zeme paveras, jo pati jau es neesmu bijusi nekāds zelta gabaliņš, un cik es neesmu viņu krāpusi... bet man uz šito Lauriņa pajautāja:''un kāpēc tad tu krāpi?''. nujā, - ja jau attiecībās viss būtu labi, tad jau nekrāptu...
anyway, kad viņš to visu bija pateicis, tad palika pēdējais. viņš teica, ka viss, ko viņš jebkad šobrīd dzīvē vēlētos ir būt kopā ar mani. ka viņš ir sapratis, ka nav vispār nekas, aks būtu svarīgāks par mani...
es visu šito klausījos un domāju - bļe, kur tu biji agrāk, kad es visu šito no tevis gribēju dzirdēt? kur tu biji vasarā, kad man sirds vai lūza no tava vēsuma? kur tu biji, kad es sāku iekšā būvēt to aizsargmehānismu un noraku savas jūtas pret tevi - dziļi dziļi, ka pat tagad es nezinu, kur tās ir palikušas? kur tu biji?
bet, protams, es to skaļi neteicu. es vnk mazliet izveidoju dialogu, paanalizējot dažas mūsu kļudas, tas, ka esam līderi, kur katram sava taisnība, par nespēju piekāpties utt...
un tad kad tas bija izrunāts, tad es viņam teicu, ka viņam ir jāsprot, ka es šorīd atbildi nevaru sniegt, jo arī viņš to visu neizsecināja vienas dienas laikā un man vajag laiku padomāt.
anyway, pat ja man  uzreiz būtu bijis skaidrs, ka nē, es vienalga acīs toviņam nebūtu teikusi...es vnk redzēju, cik pilnas cerību bija viņa acis. es nespētu acīs viņam nodarīt tik daudz pāri, vnk pasakot nē.
un viņš mani saprata. bet aks viņam cits atliek. viņš gaidīs.
ā, tad vēl pateica, ka pateicoties man viņš ir sācis lasīt grāmatas, ko agrāk viņš nesaprata - kas tur tajās grāmatās tāds ir... bet nu viņš lasīt sāka, tad kad mēs vēl bijām kopā - kkas janvārī. un tad vēl viņš teica, ka sācis interesēties par psiholoģiju... [!!!!!!!!!!]. jo viņš gribot saprast cilvēku saskarsmi, to psiholoģiju, jo viņš saprot, ka d''el sevis sācis zaudēt mani, un pat draugus...
tad visu šo mēnesi viņam gandrīz neesot apetītes... [bļē..un tas viss manis dēļ.... ok, ne manis, bet mūsu... ]
un tad vēl.. viņš bijis pie manas dziednieces!!!! jēziņ, es gandrīz biju augšpēdus. ka viņa neesot tikai dziedniece. [kāpēc es to nezināju iepriekš?] un ka viņš ar viņu runājis par mums. un ka viņa esot teikusi, ka mēs saderot, tikai jāseko savai sirdij - ja tā saka, jā, tad tas būs īstais cilvēks. un viņa sirds sakot jā, viņš ir gatavs riskēt. jautājums - vai es esot gatava?
jēziņ..
nujā, un tad viņš saprata, ka laiks iet un mani vajag atstāt vienu ar domām, lai es varot pieņemt savu lēmumu. bet pirms tam, viņš man iedeva zīmīti. un tad aizgāja pirms viņš aizgāja, es patiešām gribēju viņu apskaut, bet sapratu, ka ja tā ir mūsu pēdējā reize, kad tiekamies, tad labāk nē - tas varētu būt viņam sāpīgi. un es negribēju sava egosima dēļ lai viņam sāp, tāpēc atturējos.
ja godīgi... man tas viss likās malziet mākslīgi. kas? viss. ok, viņš runāja no sirds, izskatījās patiešām apņēmības pilns, bet bļāviens, cilvēki nespēj mainīties. varbūt uz īsu brīdi, bet viņš sevi neizmainīs. viņ;s neko nevarēs padarīt savam līderismam, agrāk vai vēlāk tas nāks laukā.. tā pārspīlētā uzmanība, klausīšanās manī.. pa daudz. nē, es visu saprotu, es viņa vietā arī censtos izstaisīties pēc iespējas labāka, protams.. ats viss ir dabiski, jo viņam tas ri svarīgi.. es vēl joprojām atceros tās šausmas, tās bailes viņa acīs.. un noskurinos.
anyway, kad atvēru lapiņu - tā bija mana vēstule, ko reiz viņam rakstīju. nu mīlestības vēstule... kur es stāstu viņam par, ko viņā mīlu.
un tad otrā pusē viņš bija ar roku uzrakstījis dzejoli man...
:o
jā.
nu lūk.
un te nu esmu.
ar pilnīgu sviestu galvā.


link6 comments|post comment

[Feb. 13th, 2010|04:59 pm]
ļoti minimālas mēnesenes. cerams neesmu stāvoklī.
:p
link1 comment|post comment

[Feb. 13th, 2010|07:08 pm]
šodien es jau atkal šampi vai bonīti. vēl īsti neesmu izlēmusi. Mā arī būs, tikai, kas man traucē - ir tas, ka viņai iedzert nav tik būtiski, bet tad kad MAN gribas, tad ir ļoti būtiski, lai pretī ir kāds, tieši tāds pats. saproti, kad iedzerat un abi kopā esat līdzīgā reibuma stāvoklī un tad ir vienādi jautri. viena frekvence. a ja tikai es viena dzeru, tad tas vairs nav tas..
tieši Artis te man raksta, ka gribētu šodien iedzert. bet mani kaut kas baigi attur. ķip varētu viņu uzaicināt pie sevis, bet intuīcija saka nē. nu tad, ja nē, tad nē. lai arī būtu interesanti..
tad vēl daudzkārt domāju par Kārli. pārlasu dzejoli... dažbrīd gribas atkal būt kopā ar viņu, bet tanī pašā laikā uzmācās domas par to, ka tad es vairāk nebūšu brīva un nevarēšu darīt neko tādu, ko tagad piemēram es varu darīt un tas neskaitās krāpšana... jo tā jau arī ir. es satiekos ar danielu, bet mēs jau ar viņu neesam pāris... ta ka reali varu darīt visu, ko gribu. un ja es atkal būšu kopā ar kārli, tad jāātsakās no brīvības. un es šobrīd nezinu, kas man ir svarīgāk - brīvība, jauni piedzīvojumi, jauni iespaidi vai viņš. hah.. ja šaubos, tad jau skaidrs.. NOŽĒLOJAMI, karoč.
šovakar ir vislatvijas raudāšanas svētki, jo būs titāniks. [es, protams, neskatīšos].
kaņevests šobrīd man dzied par to, ka viss, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku. paldies viņam, bet es neesmu īsti droša vai padara stiprāku, jo, piemēram, manas attiecības ar kārli lika man izveidot iekšēju aizsargmehānismu, - lai nesāpētu vēlreiz. tad jau nemaz tik stipra neesmu? tā kā visai stiepjams apgalvojums, kaņevesta kungs, diezgan stiepjams apgalvojums...
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | February 13th, 2010 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]