365

Kulināra dotības laužas ārā ar nepārprotamu sparu.... Mandeļu muffini ar banāniem izdevušies lieliski, ja neņem vērā mazo niansīti par puffīgumu, tas nozīmē: gatavojot nedrīkst aizmirst būtisko sastāvdaļu: SODU.
Un jā. Pasaule šodien uz otru pusi sākusi griesties. Uz labo. [..] Uz pavasari. E. !

Mīlu.
L.

Nu kur tā var sačakarēties.. Es vairs sevis nepazīstu.

Ir tikai daži cilcēki, par kuriem Tu runā tā īpaši. Savādāk. Ar mirdzumu acīs un viegli nojaušamu apvaldītu smaidu lūpu kaktiņā. Itkā nemanāmi, tomēr vērīgai acij šīs nianses nepaslīd garām. Pat klusējot... Laiks tad ir relatīvs. Savilcies acumirklīgā astoņu stundu garā smaidā. Līdzās.
E.
[..] Un, jā... Darbs pie diplomprojekta noveda mani pie utopijas - manas sapņu miera ostas:

http://www.gumuchdjianarchitects.com/projects/think-tank-skibbereen-ireland/
Klasiska neizbēgami dziļa harmonija ar dabu.
Mīlu.
L.

Kurš Latvijā Robina Huda lomu uzņemsies? Vēl nav manīts.. Tik savtīgo karaļu šeit ka biezs ir saradies..

O. Un jā. Tuvāk dabai jādodas. Nauriks atkal garantē 25 h svaiga gaisa un siltu zupu. Un tas ir labi. Pret gripu. Un nerviem arī palīdz. O. Un.. :
www.neziņa.book [kundera]
www.krekls.book [Griškovecs]
www.sniegs.book [fermīns]

10 marts. 2009. gads. Guļu gultā un negribu palaist šo dienu vēl prom. 5 no rīta bet nevaru vēl aizvien iemigt. kā jau visu pēdējo nedēļu. Mmm.. Jā. Tieši nedēļu. Pirms nedēļas bija Tava dzimšanas diena un taisni šajā laikā (tā paša bezmiega iespaidā)es Tevi apsveicu. 5 stundas pirms Tavas dzimšanas. Kā noskaidrojās pirms nedēļas. Lai gan pazīstu Tevi jau ... 8 gadus... Pirmos trīs nicinot. Dziļi.. Un nākošos piecus.. Jā... Citādāk.
Sēžot autobusā. Ceļā uz Rīgu atskārtu. 5 gadi. Iespējams saasinātas izjūtas pēdējās nedēļas iespaidā. Bet jūtas tas nemaina. Tikai. Saasina. Vai pieklusina.
Attēlums un laiks izrādās ir brīnumdaris. Bet tāpat kā ar astmu. Ja Tev tā ir bijusi. Tā nekad nepazudīs. Tikai iesnaudīsies, iespējams.
Saldus sapņus

She went to the same place after many years. The trees stood at the same places.. They had become bigger and stronger.. And some - just some of them - had withered away. Grass has took theese places.
She did'nt miss theese weak trees. Not at all.. They even was not strong enogh to survive. She missed the feeling of safety, that she got under the brunches of theese trees.

She never made this feeling disappear... She only get better on lying..

Sākumā viņas bija sešas.
Kad vairumam no viņām bija 19, tad jaunākā dāma, kura vēl turājās pie skaitļa "18" - kļuva par māti...
Pēc pāris nedēļām viņai pievienojās vecākā no šīm sešām..
Tagad, kad vairumam no vieņām ir 21, šīm divām lēdijām pievienosies trešā...

50% no viņām augustā būs māmiņas.. Un visas - augustā..

Tieši puse...

Jau trešo dienu laiks ir apstājies.
Tas vienkārši ir.
Divi tūkstoši astotais - bez skaņas. Bez smaržas. Bez krāsas. Liek punktu jau trīs dienu garumā. Pēdējā ieelpa un izelpa. Punkts.

She's sleeping while she is awake...
She's awake, while she is sleeping... Nezinu, tā dziesma, vai vienkārši peldošās rinda manā galvā
Četras ar pusi acis saulei par nakts pastaigu. Puse acss nost žegu dēļ.
Un jā... Monitora apakšējā labajā stūrītī vizuļo eglīte.. Ne tādēļ, ka ļoti sajūsmas izraisoša.. Viņa vienkārši ieslēdzas reizē ar datoru.. Un slinkums noņemt.. Un mazliet jau mīlīgi tomēr..

Uz galda tikai divi kauliņi
palikuši.
Pārējie krituši.
Un Tu man saki -
mēs spēlējām šahu.
Bet es taču.
Nemāku.

Tagad zinu,
Es nezaudēšu
Vari ņemt manu pēdējo kauliņu!
Es aizeju


Savādi atgriesties. Domu fiksācijā. Rehabilitācijā. Es zinu, kad un kāpēc šeit atgriežos. Vienmēr. Bet šoreiz. Lai sakārtotu. Jo aizejot aiz sevis es kārtību gribu atstāt. Tā es šodien sev saku. Un rīt es mēģināšu noticēt tam, ko šodien sev solu.
Naktsturnīrs. Parasti es nepaietu garām. Bet šodien laikam izlēmu, ka tā, kā ir šobrīd, ir labāk. Un vieglāk.
Noformulējot domu un izsakot to skaļi tā iegūst lielāku spēku. Vismaz atbildību citu priekšā par saviem vārdiem noteikti. Draugu priekšā. Tas uzliek atbildību. Es zinu, ļoti skaidri zinu, ka Tavu tēlu es neredzu no šodienā, ne arī rītdienā. Tā ir vēsture - šodienas fikcija. Piefiksēta un noformulēta vēsture. Tikai mazliet bīstos es savu vārdu laikam... Vēsture.. (!!)

Jo vienmēr, kad nav īsti labi kur citur, es nobīstos. Un atgriežos. Jo zinu, kur ir patvērums. Kur bija droši (savā ziņā - tikpat drošā veidā, ka doties tuksnaša vidū uz galamērķi - mirāžu). Laikam izsakot šo frāzi skaļi es katru reizi arvien, arvien cenšos sevi pārliecināt. Noticēt saviem vārdiem. Bet tā daļa, kas bīstas doties tālāk, reizēm ir biedējoši spēcīgā pārsvarā. Tas notiek. Un tā jau kuro reizi - neskaitāmo. Notika.
Bet jā. šodien ir (jau !!!) 26. decembris. Pēc piecām dienām - būs 2009. gads. Gads, kurā man paliks 22. Līdz tam es strādāšu ar sevi. Man ir piecas dienas laika, lai sagatavotos. Veiktu priekšdarbus. Un tas notiks. Šoreiz tas izdosies.
Mīlu. L.P.D.

Ziemassvētku vakars. Sex&City. Kafija. Cigaretes (diemžēl - tikai izdomātas).

Kurā pusē Tu stāvi?

Non è tutto oro quello che luccica (V.S.)
Mīlu.
L.

..Un jā..
Viņa (P.Nr.1) iet pie psihologa..
Viņu (P.Nr.2.) brutāli aplaupīja (P.s. paldies dievam atstājot dzīvu)
Viņa (P.Nr3.) būs māte..
Lūk.. Tā "tālā" realitāte stāv tepat blakus.. Kustība.. Visapkārt... Tikai mana "..." - konstante. Bet termins "mājas" - šodien man mainīgs lielums. 2 cigaretes šodien - rekorda cipars pēdējo 3 mēnēšu laikā.

Jā un šodien jo īpaši mazliet apbrīnoju vīrieša loģiku un sistemātisko prāta darbošanas principu. Un - domāšanas veidu.

Ap 6 no rīta sāku lasīt Bībeli.. Ne ticības vārdā.. Drīzāk lai apstiprinātu sev savu viedokli par Baznīcu. Bet jūtu - viegli nebūs.
Varbūt labāk kādu zinātnisko grāmatu iet sameklēt? Kā Samītis vakar apgalvoja: Cilvēki saka - filmas esi pārskatījies! Kapēc neviens nesaka - Grāmatas esi pārlasījies!

3:39 rāda monitora labais apakšējais stūris. Nedēļu kā bezmiegā mokos. Ieejot gulēt vēl 2 stundas domājot par to, ka ir jāguļ. Un no rīta mosties 2 stundas pirms modinātāja.
Būs jāizlasa Doriana Greja ģimetne. Vai.. Kaut ko no klasikas.. Vēlos garīgo barību. Vai astronomiju.. Roka ngurusi līnijas ilkt. Es gribu informāciju.. Gribu dzirdēt.. Apgūt un uzzināt..
Princese - mazliet mūza.. Jā liekas ne vienam vien viņa ir mūza.. Tomēr kaut kas dziļi dziļi iekšā liekas mazliet samākslots. To prasa darbs... Vai Skatuve? Dzīves skatuve? Jā es zinu.. Tu esi aktrise. Un tas vienmēr man zemapziņā robežas velk.
Aktierim arī dzīve visu laiku mazliet ir skatuve. Un citiem arī? Un man? Šodien sev neatbildēšu
Princese - kurā brīdī Tava saule kļuva arī par daļu no manas pasaules?
Mīlu!
L.

Ar atgriežanos..
Kādēļ? Laikam jau pietrūka mazliet šīs sirds kratīšanas - vārdu uzrakstīšanas un materializēšanas, jo uzrakstīts vārds iegūst citu formu.. Doma iegūst lielāku spēku, kad tā redzama vārdos savītā teikumā.
Jā, vakar pēc emocionāli piesātināti smagas nedēļas nogales nolēmu iegriesties atmiņās.. pārlapoju savu kādreizējo cibas žurnālu (t.i. miskaktuss). Secinājums - savādi paskarbs - būtiskas izmaiņas 3 gadu laikā nav notikušas. Ja vien neskaita to, ka šobrīd mācos to, ko vēlējos - arhitektūru - un itkā (!) eju uz to, ko vēlos..
Arhitektūra - caur to, ko es daru, ko mācos - esmu mazliet dziļāku mieru ieguvusi.. Pareizā ceļa virzienā dodoties... Iekšāja sajūta tā man liek domāt.. Periodiskas šaubas mana rakstura gadījumā ir neizbēgamas - tomēr tās ir pārejošas. Un tas ir labi.
Patīk man šeit savas domas atstāt.. Mazliet sirdi iztīrīt. Jo, lai arī cik pašu par sevi saprotamu es reiz uzskatīju kādas dvēseles māsas klātbūtni, sapratni un sarunas, tagad zinu, ka tādu vair nebūs.. Jo katra no mums šobrīd iet savu ceļu.. Tas, protams, bija neizbēgami, tomēr dažreiz ilgojos pēc šīs sajūtas - kad Tu iesāc teikumu un dzirdi kā otrs to pabeidz...
Domāju pirmajai reizei būs gana...

Vēl tikai:
Smagās mokās
Šodien smilgas lokās..
Tās
Tās vēja rokās..
(Vakardienas fakta konstatējums)

..Un
"Neceri, ka tev ziedos,
Ja tu guli ziedos.
Neceri, ka tev piedos,
Ja tu guli ziedos.
Visa taka baltos ziedos
Tiem, kas ziedos tiem, kas piedos."
[I. Roze]

Mīlu.
L.