- Dopamīns
- 17.1.21 17:35
- Dažiem soctīkli ir kā pļēgurošana. Pa laikam nobiedē visus ar neadekvātiem un skaļiem lielburtu plakātiem. Grūstās un kaut ko neadekvāti vervelē atbildīgu pilsoņu stingri pārdomātu komentāru rindās pēc atzinības. Ātri atkārto citu atkarībnieku izteikto, tikai pēc tam miglani un īsi padomājot, ko tikko uzrakstīja. Īstens prieks ir tikt līdz viedokļu kautiņam, kas reizēm ievelkas ilgstošā, atriebīgā sarakstē, bet pie pirmās kopīgās nots atkal izlīgst un virtuāli apskaujas. Minūtes, nedēļas, gadi paiet kā miglā, un nekas praktisks sevis vai sabiedrības labā nav izdarīts.
- 3 aksiomasieteikt virzienu
- 17.1.21 20:12
-
Touche. Gandrīz kā par mani. Man reizēm paliek kauns par saviem delīrija komentāriem.
- ieteikt labāku virzienu
- 18.1.21 09:26
-
Labs puksts, jau vakar izlasīju. Kāda tavuprāt ir šo procesu (pļēgurošanas un soctīklu) lietderība? Vai tie vienkārši parazitē uz citiem mērķiem radītiem mehānismiem un nosūc lieko enerģiju?
- ieteikt labāku virzienu
- 18.1.21 15:37
-
Dažādi.
Lietderība komerciālo platformu īpašniekiem ir peļņa no reklāmdevējiem, kuri savukārt tiek pie iespējami precīzākas mērķauditorijas.
Lietderība pļēgurotājiem ir škietami bezmaksas apreibināšanās, ar ko gan var nākties dārgi maksāt personīgās reputācijas valūtā, kā arī iegūstot nedraugus, vai pat kvēlus ienaidniekus.
Lietderība sabiedrībai kopumā ir iespēja efektīvāk saorganizēties kaut kāda sabiedriskā labuma dēļ, pieejams ļoti plašs uzskatu un viedokļu spektrs, kas reizēm arī labi pamatots ar pārbaudāmiem faktiem. Arī jaunu faktu ātra publicēšana globālā mērogā, kas var apstādināt negativas tendences, pirms iestājušās plašākas sekas, iespēja tos ātri apspriest un paust attieksmi.
Sociālantropologiem lietderīgi, lai pētītu, kā darbojas pūļa psiholoģija hipertrofētā mērogā ar lielu informācijas izplatīšanās un mijiedarbības ātrumu, kam līdz soctīkliem pagaidām nav bijis precedentu, un izvērtējot sekas. Iespējams, ka apjaušot to labāk un secinājumus ietverot ētikas mācībā, daudziem būs iespēja mainīt savus domāšanas, argumentēšanas un publiskas izteikšanās paradumus uz racionālākiem - labāk mazāk, cieņpilnāk, pēc būtības, nevispārinot, izteikties savas kompetences ietvaros, atsaukties uz kvalitatīviem avotiem.
Bet, kā zinām no filmas The Social Dilemma (Netflix), šobrīd komerciālo soctīklu MI algoritmi automātiski segmentē, ievirza un pat apsteidzoši manipulē, konstruējot lietotāju pieredzi, jo tas platformai ienes vairāk ieņēmumu.
Reizē tas ir pretēji sabiedriskajam labumam, jo lietotāji nespēj būt 'uz vienas lapas', ja to saturs ir ievirzīts. Marginālas grupas uzskati tās dalībniekiem izskatās pēc ļoti svarīgiem un ietekmīgiem, jo alternatīvu skatījumu saturs tiem no platformas vairs netiek piedāvāts kā primārais, tikai tāds, kas apstiprina un pastiprina jau esošo. Kas kopumā rada polarizācijas riskus, kuru iestāšanās sekas neitrāli vērorāji redz jau vairākus gadus, bet ne tie, kas ir jau ieslīguši vienkāršotā pasaules redzējumā, kā atzīšana savukārt nozīmētu atzīt savu kļūdīšanos. Bet ikkatru kļūdīšanos soctīkli ļauj efektīvi sigmatizēt, tāpēc ievirzītie instinktīvi, bet neprātīgi turas pie aplamībām, un platforma 'palīdz' savas uzskatu kopas ietvaros to noturēt arī pret racionālu un izglītotu uzskatu 'ārējiem uzbrukumiem'.
Apturot ierobežotas narcistiska un ievirzīta, tomēr leģitīmi ievēlēta pasaules lielākās ekonomikas valsts prezidenta iespējas izteikties, soctīklu mediji apliecināja savu de facto pārobežu varu - tādu, kas stāv pāri visām valdībām, kuras tos nefiltrē un neaizstāj ar alternatīvām. Šai apjausmai vajadzētu platformu biznesam signalizēt par nepieciešamību uz pārmaiņām, kas šo varu reducē un paredz segmentēšanas algoritmu pārmācīšanu uz mazāk pelnošu, bet mazāk kaitīgu modeli. Tomēr esmu skeptisks par to, ka tas varētu notikt situācijā, kur toni diktē akcionāru intereses. - ieteikt labāku virzienu