es saprotu ko tu runā, es pēc mēnesi ilgas dzīves saudzējošā režīmā, jo reāli slikti ar gūžas locītavu un papēdi un kājām vispār, eksistēju tikai aptuveni līdz viduklim, un es pat domāju, es tagad esmu izvēlējusies sportista dzīvi bet es vispār nekad vairs negribu kustēties, un tad nonācu situācijā, kur lika vienkārši 30 min ārdīties uz maksimālo, un pēc tam šķiet it kā es būtu atgriezusies savā ķermenī, viss ir ok, viss grib skriet, dejot, visur rāpties, dažreiz pie fiziskām problēmām ir patiešām vainojami emocionālie bloki.

Skābās emocijas saēd skrimšļus :)

xactly

Varbūt tas ir muskuļu tonuss, kas tagad satur visu labāk kopā.? Tikai ideja

Bet es jūtos labāk arī dažas dienas vēlāk, kad tonuss jau beidzies.
Ja nepieciešams papildinošs labvēlīgās ietekmes faktors, es drīzāk balsotu par D vitamīnu. Kārtīgiem rahītiķiem taisot t.s. stoss terapy, injicējot 75-300-kārtīgu D3 dienas devu - uz brīdi paliekot krietni labāk un vitamīna līmenim esot tendence saglabāties augstam ilgāk, salīdzinot ar identisku, bet 6 nedēļās izstieptu ikdienas normālās devas uzņemšanu. Kas gan nepārsteidz, jo nu visu to megadevas lieko kvantumu par regulāciju atbildīgie orgāni jau tā ātri uzreiz neizvadīs ārā. Cik mēs to dabūjām tajā saulē, es nezinu, bet bija patīkami =)

D vitamīns uzkrājas taukos. 3 mēnešu deva.