Un kādas jaunas interesantas domas?

Ja neskaita Giluces recenziju, kuru ātri aizmirsu, neesmu lasījis jau esošos viedokļus; manuprāt spēcīga aktierspēle, seduktīvi tuvplāni, un atstāj līdzīgu pēcgaršu kā reālas pamatā kaislībā, mazāk mīlestībā balstītas attiecības, kurās pie tam ir zināma sociāla un pieredzes nevienlīdzība; ar vārdu sakot, ir skaidrs, ka kaut kad tajās būs sagaidāms izsīkums ar drāmas elementiem, bet atmiņas paliek rūgteni, rudenīgi skaistas.

mani arī visvairāk aizķēra tieši sociāla un pieredzes nevienlīdzība

[spoileris - tie, kas nav redzējuši, lai labāk lasa vēlāk] Vēl man patika filmas ritms, kurā epizožu ilgums ir izvēlēts proporcionāli tam kā nereti dzīvē jau minētajā attiecību modelī - sākumā mīlēšanās ir ilga un kaislīga gluži kā nespēja vienam otru atdzerties, pēc tam jau ir zināma rutīna, pat atrunas; tad ļoti ilgais, garais A vientulības un pārdzīvojumu periods; spēcīgi bija parādīts kā pamazām nepieredzējusī A atskārst, ka ar spēcīgu kaislību zināmā vecumā var būt par maz, lai samazinātu vietu ģimenei vai karjerai veltāmo laiku, vienlaikus E ļoti solidāri ļauj viņai iziet no šīs atskārsmes nezaudējot pašcieņu, godīgi atzīstot, ka arī pēc šķiršanās aizvien šo kaislību izjūt vienlaikus ar lielu maigumu, bet tomēr nemainīs esošo pret bijušo; ar vieglu smaidu apspēlēta cienījamu mākslinieku attieksme pret "vienkāršu skolotājas darbu"; patika arī tas, ka, ja neskaita epizodi skolā, nekur tālāk nebija izteiktu konfliktu starp minoritātēm un majoritāti, tādējādi ierādot šai polemikai pienācīgu vietu, un vēl dažas jaukas nianses. Žēl, ka mūzikai kopumā bija margināla loma, bet varbūt, ka labi, jo tad emociju projekcijas būtu par daudz.