aksiomātiskie vektori

Paklanoties Saimakam un Bredberijam
8.3.12 22:31
Vairs nekā nebija. X staigāja, un domāja, bet nebija arī domu. Vien neskaidras, sadrumstalotas atmiņas par lietām, kas vēl aizvakar likās tik svarīgas. Filmas, fotogrāfijas, mūzikas ieraksti. Neskaitāmas, savas, draugu, paziņu un pat pavisam svešu ļaužu uzņemtās vai savāktās. Visu šo lietu vairs nebija. X nodrebinājās un dziļi ieelpoja spirgto rīta gaisu, kas nāca no upes, kam piejaucās nedaudz dūmu smaržas no ugunskura. Jo nebija arī elektrības. Drīz ieradīsies krīzes pārvarēšanas armija, kas atjaunos zaudētos datus, veidojot papīra kalnus un nemaz to negribēdami pamazām kļūs par jaunās pasaules kārtības varas centru. Bet pagaidām vēl nav nekā. X dziļi ieelpoja vēlreiz un atvieglots iesmējās. Paņēmis papīra lapu, uzskricelēja uz tās savu jauno, tikko izdomāto vārdu - Nātans Īō. Zālē iezaigojās rasa, un virs pilsētas silueta starp dūmu stabiem iznira oranža saules ripa.
0 aksiomas ieteikt virzienu