aksiomātiskie vektori

13.11.11 21:25
Brīdinājums: ieraksts var saturēt sentimentu. Jūtelīgiem cilvēkiem rekomendējas aizmiegt acis un šķirt pāri.

Toreiz, kad 12 gadu vecumā klausījāmies The Police 1983. gada albūmu no tava lenšu magnetofona, es tiešām nedomāju, ka tas atstās tik būtisku iespaidu uz manu tālāko mūzikas izvēli. Tāpat kā Malkolms Maklārens, Matia Bazar, Pīters Geibriels un citu jauku izpildītāju labākie albūmi, ko LPSR radio mīļi atvēlēja klausītājiem pilnā apjomā, uzliekot mīksto visām kapitālistu autortiesībām, un ko tu ar paštaisītu taimeri ierakstīji no radio. Bet tobrīd biju jau saindēts, pirmoreiz mūžā uz austiņām (lasi: pirmoreiz stereo) noklausoties Kraftwerk Radioactivity, tas gan bija pie brālēna, man bija tikai seši gadi, un es biju ļoti uztraucies, jo pirmoreiz mūžā mēģināju ieslēgt lenšu magnetofonu. Bet līdz tam mani atveda Menueta un The Queen plates, kuras klausījos, piespiedis ausi pie atskaņotāja vienīgā skaļruņa. Nekas vairs kopš tā laika nav skanējis tik labi, ja nu vienīgi Lorijas Andersones Mr. Heartbreak un Radiohead Amnesiac uz mana lampu pastiprinātāja ar tavām Mission skandām no 24/96 FLAC formāta, kas viss kopā bija tīrā nejaušība. Mums laikam atkal jāsatiekas, jo laika paliek jo strauji, jo mazāk.
0 aksiomas ieteikt virzienu