- retrorter
- 26.1.10 18:04
- Bērnībā man padevās izcili smalkas smilšu pilis. Kopš tā laika nekad nav bijis žēl laika rituma lēnām aizmirstībā ieskalotā skaistuma, nedz pietrūcis tieksmes un bezrūpīgas pacietības to atjaunot aizvien un atkal. Nu labi, es, protams, pārspīlēju, dažas reizes pacietības ir pietrūcis un izmanības, un mērķtiecīguma arī.
- 4 aksiomasieteikt virzienu
- 26.1.10 23:44
-
Man reiz pirms pāris gadiem vasarā uznāca liela vēlme sajusties kā bērnībā - sēdēju jūras krastā un lēni, ļaujot caur plaukstām tecēt smiltīm, būvēju smilšu pilis.
Garāmgājēji jutās uzjautrināti par pieaugušas sievietes bērnišķīgo uzvedību...
:D - ieteikt labāku virzienu
- 26.1.10 23:51
-
Es pa laikam sev atgādinu, ka es to noteikti gribu darīt, un ka esmu sev pelnījis vismaz nedēļu atvaļinājuma Liepājā - vienu no tām karstajām jūlija nedēļām..
- ieteikt labāku virzienu
- 26.1.10 23:56
-
jaaaaa!!! Vienu no tām, kas sastāv no celties-ēst-jūra (saule, vējš, smiltis, volejbols, ūdens)-ēst-tusēt-gulēt----repeat.
Man pēdējoreiz tāda bija vidusskolā. VIDUSSKOLĀ!!! :( - ieteikt labāku virzienu
- 27.1.10 00:39
-
precīzi. man arī
- ieteikt labāku virzienu