- 5.10.09 20:36
- Redzēju Daugavu sakultu piena putās iepretī mākoņiem ziliem uz dzelteni oranžīga, rombiskas mozaīkas gabaliņos salauztiem lukturu atspīdumiem no tilta, redzēju, kā kanālmalā ūdrs, stūrējot ar plato asti, lēni lavās gar krastu, lai, ienirdams netālu no pīlēm, liktu tām izbiedētām celties gaisā un traukties garām sievietei ar noliekto galvu un augstu izstieptajām rokām, trīsdesmit, piecdesmit, septiņdesmit švīkstošu spārnu pāru dzelteno lukturu rāmajā gaismā [pienāca vācieši nobildēt "so schōn", bet nekā no tā neredzēja, arī mazs zēns paskrēja garām, apstājās uz brīdi, nesaprotot, uz ko es tur skatos].
- 1 aksiomasieteikt virzienu
- 5.10.09 20:50
-
es braucu uz ogri un, kad uz mirkli pacēlu galvu no grāmatas, - jāņavārtu vai daugmales stacijā - starp visiem, pabalējušiem, bet vēl zaļiem kokiem, stāvēja viena jauna, slaika kļava košsarkanu lapotni. saule spīdēja pa divu bloka piecstāveņu spraugu spocīgiem stariem izgaismojot tieši viņu, kā prožektors galvenās lomas atveidotāju uz skatuves.
- ieteikt labāku virzienu