Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir aleja. Esmu 27 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens pusnaktī, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Alfons - viņš bija vienkārši pretīgs! - Bļaģ! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju galvu.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija kurpes. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega skola, ko aizdedzinājuši nolādētie santehniķi un mana sirds aizdegas. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu kažoku un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Sniegbaltīte, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva ideāli. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā suņa un atkal pazaudēju galvu.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 27 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu lapsas drosmi un atbildēju: tu mirsi!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām svētai lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās krūzīte, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns kretīnisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Džonijs Deps. Un pie tam vēl viņš ir viņa tēvs!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 12tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (aleja).

Es nesaprotu, kāpēc daļa džeku izvēlas sieviešu variantu.
Lai nu kā -

Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir dominika. Esmu 25 gadus veca! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens divpadsmitos, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Edijs Krīgers - viņš bija vienkārši pretīgs! - jedritvaikociņ! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju rokas.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija ērtus. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega stacija, ko aizdedzinājuši nolādētie ķirurgi un mana sirds sašķīst. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu džemperi un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Betija Būpa, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva sirreāli. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā siltuma un atkal pazaudēju rokas.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 25 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu dzeņa drosmi un atbildēju: vienalga kāda frāze!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām fantastiskām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās gludeklis, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns hinduisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Džonijs Deps. Un pie tam vēl viņš ir viņa vectēvs!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 12tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (dominika).