sēnes vai marcipāns?

vīns, protams

paspēju par šito vakar aizdomāties: kādās robežās ir tukšuma pretmetu retinājumu blīvums, t.i., kurā brīdī tukšuma pretstats ir tukšums, jo blīvums ir nulle un kā tukšums var būt tukšuma pretmets? vienīgā atziņa, pie kā nonācu - ka tātad tukšums te ir hēgelisks, tā ir neesamība, tīrs noliegums, nihil, no kā dievs rada pasauli. tad pretstats ir esamība, kas ir substrāts esošajam, kas tad tiek retināts. līdz ar to ir iespēja, ka arī puilnīgā vakuumā saglabājas neesošā pretstats, gan tiešā, gan eksistenciālā nozīmē.

Jā, nudien. Līdzīgi manuprāt paradoksa pieļāvums izslēdz tā pastāvēšanas iespējamību, kas savukārt atkal ir paradokss.