- 24.4.09 03:01
- Sākām ar 2 dienām un 2 naktīm Florencē . Bergamo iepriecināja +13 un lietus. Noīrējām ņipru KIA Ceed (tfu, kas par nosaukumu, cērd!), ko iemēģinājām ar nejauši nelegālu izbraucienu pa veloceliņu. Bānis, tad ierāpšanās uz 3 stundām pilnīgā tumsā kalnu pārejā, dzenoties pēc geokeša, kurš tomēr tas tā arī palika uz blakus kalna nepaņemts. Florencē iestājas tūlītējs Stendāla sindroms (reibonis un drudzis no kultūras un mākslas pārbagātības). Draugi sniedz naktsmājas un piepalīdz tikt galā ar atvesto single malt un nākamajā dienā arī fiksajā tripā pa ceļam uz pilsētcietoksni Sjennu pie vīndariem nopirktu rezerva-kianti. Dāsna saule mijas ar īsām lietusgāzēm, katru dienu nostaigājam vismaz 10 km, nobraucam vismaz 20x vairāk, guļam lieliski. Uffizi mākslas galerija ir pēdējais piliens kultūras biķerī, Botičelli Venēras dzimšana man liek atcerēties sajūtu, kāda ir, kad acīs varētu sariesties asaras.
Dāvids noraugās pār pilsētu no augšas, blakus mēs turam mašīnu - vienīgā stāvvieta, kas ir par brīvu, bēda tikai tik, ka mazliet jāuzkāpj kalnā. Pievakarē priecīgi atsvabinam viesmīlīgos draugus no trešās piespiedu nepieciešamības sagulēt uz šaura dīvāniņa, jo matracis ir ticis ciemiņiem un šaujam uz Belluno. Satumst, sāk līt, un kartē zaļais (t.i. spektakulārais) kalnu ceļš dabā vairs nav redzams, tāpēc vēlīni iztraucējam viesu nama saimniekus, kuri tomēr aši piekrīt kaulēties par diezgan šiku istabu un iekurināt taupības krāsniņu stāvu zemāk.
Rīts ir pelēks, mūs vajā smīlājošs lietus, bet Boloņa izrādās tik krāsaina un kolonādes tipa marmora trotuāriem pilna, ka liekas, ka tie ir radīti, lai lietainu pastaigu pārvērstu par tīro izpriecu. Bieza karsta šoko-latte tasīte vietējā teātra bārā, un pēc stundas mēs jau esam Ferrarā, apstaigājam cietoksni un bēgam atkal tālāk. Tā kā Venēcija ir pa ceļam, uz trim stundām ienirstam tur lēnā cilvēku straumē, kas virzās uz San Marco un atpakaļ. Mazliet par drēgnu, lai izbaudītu, bet koši tāpat, pa šiem gadiem nekas nav mainījies, ūdens līmenis - normāls, un aizvien ir silts, mitrs un stimulējošs klimats.
No rīta garšīgi brokastojam vienīgajā Belluno Alberge tipa viesnīcelē ar skatu uz sniegotām virsotnēm, un drīzumā tajās ieskrienam, pārsniedzot 2km vjl, kur mūs drīzumā sagaida attiecība 1 grāds zemāk = 1km pa serpentīnu virsotnes virzienā. Pie +1 aiz loga, esam nonākuši miglas aizplīvurotu 2m augstu sniega sienu apskāvienos. Kafūzī pie vientulīgas kundzītes izdzeram tasi tējas, tad norāpjamies no pārejas tikpat uzmanīgi kā uzrāpāmies, mazliet ciešot no retinātā gaisa un izteikta sniega akluma.
Tālāk mūs neviesmīlīgi (jo slēgti) toties glīti sagaida apgleznoti dienvidtiroles kūrortciemati, strauti un ezeri, uzrāpjamies augstā, bet siltākā pārejā, un vērojam kā saule žilbinošā sniegā iecērt violetīgi melnas ēnas iepretī zeltaini izgaismotām Dolomītu virsotnēm. Vēl viena pāreja, kas vairākkārt šķērso slēpošanas slaloma trasi, tad izbrauciens cauri brūnu klinšu iejoztai aizai, kas beidzas ar tuneli, no kura mēs izlidojam tieši ar skatu uz Bolzano.
Šajā vācu-austriešu-itāļu-Tiroles mikslī izmēģinām pasaulē pirmo trošu vilciena maršrutu (anno 1908), kas uzved 1km taisni kalnā, kura galā vēl ir arī ~30metrīgs skatu tornis, no kura sniegotas kalnu virsotnes ir redzmas vismaz pie 3 no 4 apvāršņiem. Veicam jau samērā gurdenu pastaigu pa ļoti austrijiski kārtīgajām ielām līdz pilij, dažādiem pieminekļiem un centrālajam skvēram.
Atpakaļceļā gar kalnu kūrortezeru 2-os naktī mums tunelī ceļš beidzas, jo tālāk esot nogruvums un remonts, tāpēc jāgriežas atpakaļ, un jāmēģina atrast apvedceļš cauri kalnam. Tas izrādās burtiski, jo braucam cauri nereāli rēgaina paskata grotām, kuru griestu spraugās vietumis pavīd priežu saknes. Nedroša paskata tiltiņam, kas atrodas šķērsām kaut kur 2 stāvus augstāk pēc brīža ir jābrauc pāri, un tas viss vēl aizvien ir kaut kur iekšā kalnā. Pēc rokas GPS apmēram uzturam daudzmaz loģisku virzienu pa kartē neesošo serpentīnveidīgo viena auto platuma ceļu un nepaiet ne 2 stundas kā jau esam atpakaļ ezerkrasta tuneļos, kur mums astē ielīp kāds vēss itāļu puisis un nākas izbaudīt joņošanu cauri tuneļiem jūtami virs atļautā ātruma.
Bergamo lidostā visus gulētājus modina jau puspiecos, kas sakrīt ar mūsu ierašanās laiku un iecerētais miegs līdz 6-iem tiek realizēts sēdus stāvoklī, Latvijā viss ir saulains un auksts. Bez tam ir darbadiena. - 2 aksiomasieteikt virzienu
- 24.4.09 10:20
-
cik lieliski tu esi uzrakstijis!!!
- ieteikt labāku virzienu
- 7.5.09 01:14
-
zaudēta identitāte
"Venēras dzimšana" atgādina man par maniem sapņiem
- ieteikt labāku virzienu