- samsing spešal
- 16.3.09 00:48
-
Tātad: 5-dien Liepājas virzienā paņēmu tumsā 3 stopotājus, vienu labsirdības uzplūdā aizvedu līdz pat Otaņķiem. Tad ar MRT apgāzām Fontēnu. Hobosi nerullēja, tiešām nezinu, cik būtu licies slikti, ja nebūtu izrāvuši tās
45 pudeles bruta un vienu pussaldo (tā iet, kad nepiekodina trešajām personām, kāds tieši jānopērk). Pēc maratoniskām dejām 7-os no rīta iemigu patīkamā gurdenumā.
Tātad: 6-dien kopš diviem dienā bija tā kā pagrūti. MRT ar draudzenes draudzeni jau pusdienlaikā aizdevās svinēt pēdējās tētim vārdadienu, tāpēc vienatnē domīgs devos uz dienvidu molu pēc geoķeseles, pa ceļam ierakstot lielā ventilatora šalkoņu un to, kā viļņi sitas pret mola akmeņiem. Satumsa. Slapjumā tā arī neko neatradu, toties atžirgu gan, nokāpu arī lejā un paskraidīju pie pašiem viļņiem. Iemigu rāmi un savlaicīgi.
Tātad: 7-dien 9-os jau biju augšā, sataisīju māsas kompīti, pakonsultēju attiecībā uz bērna audzināšanu, paķēru Rīgas virzienā divus jaukus cibā rastus ceļabiedrus ar kaķīti. Ar otro piegājienu atradām Lielupes tilta slēpni, no augšas arī šoreiz bija labs skats. Ceļabiedriem arī patika, kāpelējām ļoti drosmīgi gan augšā, gan zem tilta. Pēc atbraukšanas ardominika atradām vēl trīs kešus: vienu Vakarbuļļos, vienu Āgenskalnā un vienu Imantā. Viens bija ļoti skaists, otrs ļoti smieklīgs, trešais ļoti baiss.
Tātad: priekškars.