aksiomātiskie vektori
aksiomātiskie vektori
- izvilkts no putekļiem, noslaucīts
- 7.12.07 09:26
- Lielā, kopējā patiesība kā kosmiskais realitātes ritums individuāli var tikt uztverta tikai kā sapnis. Mūsu katra uztvertā realitāte (izfiltrēta un projicēta smadzenēs un dažādos atmiņas paveidos) ir tas, ko mēs vēlamies redzēt kā patiesību, ērtības labad nereti kā vienīgo nozīmīgo. Tomēr tā ir vienmēr subjektīva kā spogulis, kas faktiski atstaro tikai daļu no tās gaismas, kas iezīmē to, kas tajā spoguļojas.
Faktiski mūsu katra patiesība pret lielo kopējo ir kā sapnis, šķietamība, nevis otrādi. Bet sajūta ir otrāda, jo citādi cilvēks zaudētu asas pašuztveres sajūtu, kas nepieciešama izdzīvošanai. Tāpēc cilvēks vienmēr ir vientuļš. Un egoistisks. Mazāk vientuļš, ja skatās spogulī kopā ar citiem. Un mazāk egoistisks, ja kopā ar citiem kaut ko dara. Vai pat mēģina salīmēt savu spoguli kopā ar kāda ļoti tuva cilvēka spoguli.
Par atspīduma iespējamību gādā tā gaisma, kas ir tur, ārpus telpām, kurās ir spoguļi, tur āra sapnī, kas ir viens visiem. Kaut ērtāk ir uzskatīt, ka tādas nemaz nav, un ka ārā ir tāda pati telpa kā iekšā. Un sapnis taču ir ļoti neprakstiska lieta. Un kā gan lai spogulis zina, ka bez telpas ir vēl kaut kas? Pat tas, ka saimniekam ir nosauļots deguns, spogulim neko tieši par sauli nepasaka.
-
dekodējas: Rasbainieciņa lovēto traku rādžiņš
-
0 aksiomasieteikt virzienu