Nesen vairākās grāmatās fiksēju tradīciju, ka musulmaņi (tibetas budisti arī), pieminot aizgājušos, izdara viņu vārdā kādu labu darbu, lai uzlabotu dvēseles apstākļus Tā Kunga valstībā, īpaši, ja cilvēks miris smagā nāvē. Teiksim, mana vīramāte sava tēva miršanas dienā sapērkas saldumus un izdala ielu bērniem un velta bērnu prieku aizgājēja dvēseles labklājībai.

nekad vairs!

Ar sakostiem zobiem nepietiek, vajag apgriezt kaklu tiem pāridarītājiem, noteiktas kaimiņtautas pārstāvjiem.

Trīsreiz jau apgriezušies kapā, viss piepildīts.

Hoʻoponopono

https://youtu.be/IWLKiLXBGhg?feature=shared

Paldies