aksiomātiskie vektori

bērnība pie jūras
8.12.24 01:50
Toreiz to saņēmu tieši, bet vēl nesapratu tiktāl, lai izteiktu.
Skatoties, kā vējš pūš smiltis - ka viss dzīvē, arī dzīve, ir īslaicīgs un pārejošs.
Skatoties, kā tas loka smilgas - ka ir iespējams iesakņoties, izaugt un skaisti dzīvot tur, kur to nespēj neviens cits.
Knapi paliekot dzīvam pēc peldes vētrā jūrā, kurai reiz atzinos mīlestībā - ka tāda ir iespējama abpusēja, bet, ja tās ir bijušas tikai iedomas, tad ir iespējams tuprināt dzīvot un izjust pateicību.
0 aksiomas ieteikt virzienu