aksiomātiskie vektori

8.10.07 22:17
Es nepamanu to, kas ir acīmredzams, bet redzu daudz to, kā nav. Uzskatot sevi par viedu mistiķi-labdari, es izjūtu pienākumu par šo neesamo lietu esamību pārliecināt arī citus. Pasakiet, ka tā ir vai nav, vai kas ir, un kas nav. Man attēls ir izplūdis. Ietūcīts šauras pašanalīzes ieskābētajā masā, vāciņš virsū, atā, līdz ziemas viducim vai pat pavasarim. Tomēr ļogās tā, ka burciņa trīc un kratās. "Tas noteikti ir uz labu, jo attēls nav īsts, tas saplīsīs un atkal būsi no tā brīvs," čukst mistiķis manī. "Ir tikai loģiski, ka jāskatās ir attēlā, iztulko pareizi, ko tas Tev saka un atradīsi jaunu sevi" man stingri iesaka vārda vergs. Bet ko es pats? Asinis pil no degungala vēl neuzsnigušajā sniegā un nez kāpēc arī uz paša rokām. Neesmu pelnījis to visu, un esmu pelnījis to visu septiņkārtīgi no visiem, kam esmu nodarījis pāri, negribēdams, bet arī nevarēdams citādi savas zemiskās iedabas dēļ. Bet līdzsvarojošās atzinības nav, jo nav arī labojumu. Pagaidām nav? Gaidu izdzirdēt savu lavīnu un nopriecāties, ka kaut kas mazs, bet svarīgs ir beidzot sakustējies.
0 aksiomas ieteikt virzienu