Tā arī ir, katliņš vārās visu laiku, bet piefiksējam tikai niecīgiu daļu no zupas sastāvdaļām. To var empīriski novērot, apsēžoties un vērojot. Pēc zināma laika šādas vērošanas nu gāžas virsū viss zupas katla saturs, saukts waterfall experience. Ja šo pārcieš un turpina neitrāli vērot, ar laiku notimst, pāriet, un uznirst retāk kā iepriekš. Paliek tikai tas process, kas tiešām nepieciešams darbam,sadzīvei, utml funkciju pildīšanai.(Tikai tas katls nevārās,lai "noturētu neironu saites aktīvas.").

Aha. Bet kāpēc gan noturēt neironu saites aktīvas nebūtu evolucionāri lietderīga izdzīvošanas stratēģija?

saishu ir ljoti daudz un to vienaliciga darbinaashana ljoti "dārga"

Saskaņā ar pētījumu 'The ratio of signaling costs to fixed costs is between 1.3 and 2.1. The ratio of active neurons to all neurons in neural networks is between 0.3 and 0.4.' Pie smadzeņu enerģijas patēriņa 20% no kopējā, aktīvs/neaktīvs delta ir ap 6-10%.
Nav nemaz tik ļoti liela atšķirība, bet jā, ekonomēšana ir daļa no izdzīvošanas stratēģijas. Bet ja viss ir labi, skäbeklis pietiek un apdraudējuma nav, tad varam arī netaupīt, vai ne?